Vecgads
Māc
3:1-13; 1 Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam
nodomam zem debess ir sava stunda. 2 Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs
laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. 3 Savs laiks kādu nogalināt,
un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. 4
Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.
5 Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un
savs laiks, kad šķirties. 6 Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt;
savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. 7 Savs laiks ir ko saplēst,
un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. 8
Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.
9 Bet kāds labums tad darītājam no visām savām pūlēm? 10 Es esmu dziļāk
ieskatījies ciešanu pilnā uzdevumā, ko Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai
viņi ar to mocītos. 11 Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī
Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva
darbu - ne tā iesākumu, ne galu. 12 Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka
kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr
atzinumu, 13 ka tā tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz
nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.
Atkl
21:1-6a; 1 Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā
zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. 2 Un es redzēju svēto pilsētu, jauno
Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu
līgavu. 3 Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva
mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs
pats būs ar viņiem. 4 Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs
nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir
pagājis." 5 Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu."
Tad Viņš teica: "Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi." 6 Un
Viņš man sacīja: "Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es
došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.
Mt
25:31-46 31 Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu,
tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. 32 Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa
priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, 33 un liks avis pa Savu
labo, bet āžus pa kreiso roku. 34 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku:
nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir
sataisīta no pasaules iesākuma. 35 Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši;
Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat
Mani uzņēmuši. 36 Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un
jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. 37 Tad
taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu
un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? 38 Kad mēs esam Tevi
redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? 39 Kad
mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis?
Jēzus vārda došanas diena 1.
janvāris
4 Moz
6:22-2722 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 23 "Runā uz Āronu un viņa
dēliem: tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem: 24 TAS KUNGS LAI TEVI
SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! 25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI
IR TEV ŽĒLĪGS! 26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!
27 Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu."
Gal
4:4-74 Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no
sievas, noliktu zem bauslības, 5 lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība,
ka mēs iegūtu bērnu tiesības. 6 Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs
apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! 7 Tātad
tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks.
Flp
2:5-115 Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, 6 kas,
Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, 7 bet Sevi
iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; 8 un, cilvēka
kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta
nāvei! 9 Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri
visiem vārdiem, 10 lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un
pazemē 11 un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam
par godu.
Lk
2:15-21 Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja
savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs
mums licis paziņot." 16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan
Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. 17 Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem
bija sacīts par šo bērnu. 18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem,
ko gani tiem bija sacījuši. 19 Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos
pārdomādama savā sirdī. 20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par
visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts. 21 Kad
astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca:
Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās.
Sprediķa audioieraksts
|
