LATVIJAS
REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS DIENA,
18.novembris
Vecā
Derība: Psalms 149 Slava un gods Dievam 1 Alelujā! Dziediet Tam Kungam
jaunu dziesmu, Viņa slavu svēto draudzē! 2 Israēls lai priecājas par savu
Radītāju, Ciānas bērni lai līksmo par savu ķēniņu. 3 Lai viņi teic Viņa Vārdu
ar stabulēm, lai viņi Viņam dārdina ar bungām un spēlē ar cītarām. 4 Jo Tam
Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu
svētību. 5 Svētie lai priecājas ar lepnumu, lai viņi līksmo savās dusas vietās,
6 viņu mute cildinās Dievu, un viņu rokās lai būtu abās pusēs griezīgs zobens, 7
lai atriebtos citām tautām un atmaksātu apkārtējiem, 8 lai iekaltu viņu ķēniņus
važās un viņu dižciltīgajiem lai apliktu roku un kāju dzelžus, 9 lai darītu
viņiem pēc sprieduma, kas jau sen rakstīts. Tāds gods būs visiem Viņa
svētajiem. Alelujā!
2.Mozus
34:1-101 Pēc tam Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izkal sev divas akmens
plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Es uz plāksnēm rakstīšu tos vārdus, kas
bija uz abām iepriekšējām akmens plāksnēm, kuras tu sasiti. 2 Un esi gatavs rīt
no rīta uzkāpt Sinaja kalnā, un nostājies Manā priekšā tur kalna galā. 3 Un
neviens lai nekāpj augšup kopā ar tevi, un neviens lai nav redzams visā tai
kalnājā; arī sīklops vai liellops ne, lai tie netiek izdzīti ganos iepretim šim
kalnam." 4 Un viņš izkala divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un
Mozus cēlās agri no rīta un kāpa Sinaja kalnā, kā Tas Kungs viņam to bija
pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes. 5 Tad Tas Kungs nolaidās
mākonī un nostājās viņa priekšā, un nosauca Tā Kunga Vārdu. 6 Un Tas Kungs gāja
viņam garām, un Viņš sauca: "Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un
žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, 7 kas tūkstošiem
saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj
nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem
līdz trešajam un ceturtajam augumam." 8 Un Mozus steigšus palocījās un
noliecās līdz zemei 9 un sacīja: "Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs,
mans Kungs, lūdzams, nāc jel kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; un
piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par Savu īpašumu." 10
Tad Viņš sacīja: "Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un Savas tautas
priekšā Es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nekur visā zemes virsū un nevienā
tautā, ka visa tauta, kuras vidū tu atrodies, redz Tā Kunga darbus, jo vareni
būs tie darbi, kurus Es tavā vidū darīšu.
Jaunā
Derība: 1.Jāņa 2:7-177 Mīļie, ne jaunu bausli es jums rakstu, bet vecu bausli,
kas bija no sākuma. Šis vecais bauslis ir tas vārds, ko esat dzirdējuši. 8
Tomēr jaunu bausli es jums rakstu, un tas ir patiess Viņā un jūsos, jo tumsība
zūd, un īstā gaisma jau spīd. 9 Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir
vēl aizvien tumsībā. 10 Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un piedauzības nav
viņā; 11 bet, kas savu brāli ienīst, ir tumsībā un dzīvo tumsā un nezina, kurp
tas iet, jo tumsa ir aptumšojusi viņa acis. 12 Es rakstu jums, bērniņi, jo
grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti. 13 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat
atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat
uzvarējuši ļauno. 14 Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši.
Es esmu jums rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es
esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos,
un jūs ļauno esat uzvarējuši. 15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja
kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; 16 jo viss, kas ir pasaulē -
miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tas nav no Tēva, bet ir no
pasaules. 17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek
mūžīgi.
Mt 22:
15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. 16 Un
tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja:
"Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo
Tu neuzlūko cilvēka vaigu. 17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts
ķeizaram dot nodevas vai ne?" 18 Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību,
sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? 19 Parādait Man nodevu
naudu." Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. 20 Un Viņš sacīja tiem:
"Kā attēls šis un uzraksts?" 21 Tie sacīja: "Ķeizara." Tad
Viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas
Dievam pieder." 22 Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un
aizgāja.
Marka
Evaņģēlijs 14:61-6261 Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais
priesteris Viņam jautāja un sacīja: "Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā
Dēls?" 62 Bet Jēzus sacīja: "Tas Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka
Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem."
Lk 15,1-6 Bet
visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu,lai klausītos Viņā. 2 Un
farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja:“Šis pieņem grēciniekus un ēd
kopā ar tiem.” 3 Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību:4 “Kurš no jūsu vidus,kam
ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis,neatstāj visas deviņdesmit
deviņas tuksnesī,lai ietu pakaļ pazudušajai,līdz kamēr tas to atradīs? 5 Un,to
atradis,tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem 6 Un,mājās nācis,sasauc savus
draugus un kaimiņus,un tiem saka:“Priecājieties ar mani,jo es savu pazudušo avi
esmu atradis.” Āmen.
Sprediķa audioieraksts
|
