Mūsu Kunga apskaidrošanas diena
(Epifānijas laika pēdējā svētdiena)
A: 2Moz24:12-18; 2Pēt1:16-25; Mt17:1-9 B: 2Ķēn2:1-12;
2Kor4:3-6; Mk9:2-9 C: 2Moz34:29-35; 2Kor3:12-4:2; Lk9:28-36,(37-43) Liturģiskā
krāsa: balta
2
Moz 34:29-35; 29 Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna –
abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa
vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu. 30 Ārons un visi Israēla dēli
redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties.
31 Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās
viņam, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš
tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā. 33 Kad Mozus
beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu. 34 Un, kad Mozus gāja
Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija
jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts.
35 Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus
atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.
2
Kor 3:12-4:2; 12 Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. 13
Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli
neredzētu izzūdošā spožuma galu. 14 Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat
šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz
ar Kristu. 15 Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ
apsegs, 16 bet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts. 17
Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība. 18 Bet mēs visi, būdami
atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido
pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā. 1 Tādēļ mēs, kam šī kalpošana ir
dota Dieva žēlastībā, nezaudējam drosmi. 2 Mēs esam atteikušies no slepeniem
kauna darbiem, rīkojamies bez viltus, nesagrozām Dieva vārdu, bet parādām sevi
atklātā patiesībā ikviena cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.
Lk 9:28-36,(37-43); Apskaidrošana kalnā (Mt 17:1–8; Mk 9:2–8)
28 Pēc kādām astoņām dienām,
kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un
Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 29 Un, viņam lūdzot, viņa vaigs mainījās un
viņa drēbes tapa mirdzoši baltas. 30 Un, redzi, divi vīri ar viņu sarunājās –
tie bija Mozus un Elija. 31 Tie, parādījušies godībā, runāja par viņa
aiziešanu, kam bija jānotiek Jeruzālemē. 32 Pēteris un viņa biedri bija miega
pārņemti, bet pamodušies tie ieraudzīja viņa godību un abus vīrus pie viņa
stāvam. 33 Kad tie jau grasījās aiziet no viņa, Pēteris, nesaprazdams, ko viņš
runā, teica Jēzum:"Mācītāj, te mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu
tev, vienu Mozum un vienu Elijam." 34 Kamēr Pēteris to teica, uznāca
padebesis un viņus apēnoja; un mācekļus pārņēma izbailes, kad tos apņēma
mākonis. 35 Un no padebeša atskanēja balss:"Šis ir mans izredzētais
Dēls, klausiet viņu!" 36 Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis
viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto.
Evaņģēlija
pants
Jes60:1,2 Celies, topi apgaismota!
Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi.
Sprediķa audioieraksts
|
