Izdrukāt 

Ligita Ozola     

No Strazdumuižas draudzes vēstures

Laikā, kad jau sākam darboties kā draudze, izdomājām, ka Bībeles stundas varētu pārcelt uz pansionāta telpām – lai tur mītošie neredzīgie cilvēki, kas pārvietojas ar grūtībām, varētu klausīties Dieva vārdu. Direktore mums laipni atvēlēja telpas pansionāta klubā ceturtdienas pēcpusdienā, kad tur nenotika citas nodarbības. Tā sākām noturēt ceturtdienās dievkalpojumus pamīšus ar Bībeles stundām.

1991. gada Lieldienās pansionātā sarīkojām pirmās kristības un iesvētības – tika kristīti un iesvētīti apmēram 15 cilvēki, gan bērni, gan pieaugušie. Katehēzes nodarbības notiek mājās pie Ārijas Kēles. Tā paša gada rudenī sāka darboties arī svētdienas skola, kuru sākumā apmeklēja trīs bērni. Viņi pieaicināja savus skolas biedrus un apkārtnes bērnus, un mācību gada nobeigumā skolēnu skaits bija jau 20. Svētdienas skolā izauga jau no divu gadu vecuma.

No 1991 līdz 2003. gadam Ziemassvētkos un Lieldienās pansionātā notiek bērnu dievkalpojumi. Arī Strazdumuižas internātskolā tiek noturēti dievkalpojumi mācību gada sākumā, Ziemassvētkos un Lieldienās. Sākumā tajos ar lielu dedzību kalpoja Teoloģijas fakultātes students Māris Sants, būdams ļoti ieinteresēts neredzīgo cilvēku pievēršanā kristīgai ticībai.

Kad tika saņemta atļauja apsaimniekot Jēkaba kapelu Mēness ielā, sākās mūsu draudzes aktīvistu talkas. Kapela atradās ļoti bēdīgā stāvoklī, taču draudzei naudas nebija, tāpēc to vajadzēja atjaunot saviem spēkiem. Ļoti aktīvi darbojās Teoloģijas fakultātes studenti Māris Sants un Gundars Bērziņš, brāļi Ivo un Uģis Sildegi, kā arī daudzi mūsu draudzes locekļi un viņu ģimenes. Par pirmo nelielo ziedojumu krāsojām kapelas jumtu, lai telpa nebojātos un būtu sausa. Kad saņēmām ziedojumus no Vācijas, sākām domāt par kapelas iekšienes remontu un krāšņu būvēšanu. Diemžēl pirmā darbu vadītāja Daga Auzuleja veikums izrādījās nekvalitatīvs, un to nācās pārtaisīt. Turpmāko remontdarbu vadību uzņēmās Kārlis Ozols, viņam palīdzēja cilvēki no Strazdumuižas ciemata, kuriem varējām atmaksāt tikai ar humāno palīdzību, ko saņēmām no Zviedrijas. Tika atraktas kapelas sienas, un bedre ap tām piebērta ar šķembām. Tā kā kapelā bija sakrājies liels mitrums, vajadzēja pārkrāsot sienas, no jauna iestiklot logus. Lielākos krāsošanas darbus veica Andris Grīnbergs, turpmākos - Persijs Bērziņš un Guntis Arājs.

Naudu pārvaldīja un materiālus ar lielu atbildības sajūtu gādāja Gundars Bērziņš, par ko viņam liels paldies. Lai uzsāktu kalpošanu Jēkaba kapelā, bija nepieciešamas mēbeles un dažādas saimniecības lietas – šajā ziņa esam ļoti pateicīgi Neredzīgo pansionāta direktorei Izoldei Vītolai un saimniecības pārzinim Jānim Kovaļevskim, kurš dāvināja mēbeles sakristejai.