Katra mēneša trešajā svētdienā dažas draudzes māsas ierodas
baznīcā jau laikus un viņām līdzi ir somas un maisiņi ar dažādiem gardumiem.
Virtuvē sāk smaržot kafija, kamīntelpā tiek klāti galdi. Lai gan draudzei
netrūkst arī trauku, šādās reizēs tomēr izmantojam vienreiz lietojamos šķīvīšus
un tasītes – ja jāpabaro apmēram 30-40 cilvēku, tad tā ir ērtāk. It īpaši –
ņemot vērā, ka virtuve mums nav īpaši labiekārtota un piemērota trauku
mazgāšanai, bet trauku mazgājamā mašīna vēl nav iegādāta. (Ar laiku būs!)
Cenšamies sapirkt ne tikai dienišķo maizi, sviestu, kādu
šķiņķa gabalu vai desu, bet arī pa kārumam – lasītim, garnelei, kūciņai un
auglim.
Agrāk cienastu salikām uz šķīvjiem un katrs ņēma, ko
gribēja, bet tad atskārtām, ka mūsu neredzīgajiem brāļiem un māsām vieglāk būs,
ja porcijas sagatavosim iepriekš.
Kad visi lēni un uzmanīgi novadīti (un paši nokāpuši!) lejā
kamīnzālē (kriptā), mācītājs saka īsu lūgšanu un tad sākas draudzīgā pasēdēšana un
iestiprināšanās.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta Strazdumuižas ļaudīm, jo viņus
tik bieži baznīca nesastopam. Parasti viņi labprāt pastāsta par pansionāta
jaunumiem, mūsu dzejnieki norunā kādu no jaunajiem darbiem. Protams, ka pie
sadraudzības galda tiek kārtotas arī dažādas sadzīves vai draudzes lietas,
padalāmies ar jaunāko informāciju.
Domāju, ka nekļūdīšos sakot, ka kopības sajūta ir ļoti
svarīga un dod spēku ikvienam no mums!
