Katra mēneša trešajā svētdienā dažas draudzes māsas ierodas baznīcā jau laikus un viņām līdzi ir somas un maisiņi ar dažādiem gardumiem. Virtuvē sāk smaržot kafija, kamīntelpā tiek klāti galdi. Lai gan draudzei netrūkst arī trauku, šādās reizēs tomēr izmantojam vienreiz lietojamos šķīvīšus un tasītes – ja jāpabaro apmēram 30-40 cilvēku, tad tā ir ērtāk. It īpaši – ņemot vērā, ka virtuve mums nav īpaši labiekārtota un piemērota trauku mazgāšanai, bet trauku mazgājamā mašīna vēl nav iegādāta. (Ar laiku būs!)
Cenšamies sapirkt ne tikai dienišķo maizi, sviestu, kādu šķiņķa gabalu vai desu, bet arī pa kārumam – lasītim, garnelei, kūciņai un auglim.
Agrāk cienastu salikām uz šķīvjiem un katrs ņēma, ko gribēja, bet tad atskārtām, ka mūsu neredzīgajiem brāļiem un māsām vieglāk būs, ja porcijas sagatavosim iepriekš.
Kad visi lēni un uzmanīgi novadīti (un paši nokāpuši!) lejā kamīnzālē (kriptā), mācītājs saka īsu lūgšanu un tad sākas draudzīgā pasēdēšana un iestiprināšanās.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta Strazdumuižas ļaudīm, jo viņus tik bieži baznīca nesastopam. Parasti viņi labprāt pastāsta par pansionāta jaunumiem, mūsu dzejnieki norunā kādu no jaunajiem darbiem. Protams, ka pie sadraudzības galda tiek kārtotas arī dažādas sadzīves vai draudzes lietas, padalāmies ar jaunāko informāciju.
Domāju, ka nekļūdīšos sakot, ka kopības sajūta ir ļoti svarīga un dod spēku ikvienam no mums!