Ak kapi šie; tu miera vieta, kā gribas dusēt. Beidzot rimis
viss.
Nav gadi tie, kad lentēm balti sarkanām vai citām relikvijām
mieru traucē;
Kas vainas pasaulei; vai robežas, vai valoda, vai domās
uzburtie mums tēli?
Kas kuram, spiež, vai neuzspējis tas, līdz kapelai tas
pēd'jās atvadrunas un ziedus nokavējies nes?
Kas vainas pasaulei, ka domā tā par sevi; ka savā nespēkā tā ierauj mūs un reizēm
uzvaru ar' svin?
Es noguris, nav spēka vairs, caur ciešanām, caur gadu nastu smago;
Jau tik daudz noiets, domāts; cerēts; ticēts, kad beidzot
vaigā skatīšu un teikšu,- to sen jau gaidīto un, nu jau sveikto!
Kas vainas pasaulei? Tā neuzvarēs to.
Mans darāms darīts un tas jau izdarīts, ne manis darīts, ja
tā, tas būtu neizdarīts, bet Tas, kas izdarīja to, tas pilnīgs, un reiz pa
visām reizēm izdarīja to, kas neizdarāms. Agris Sutra
|
