19.kinoforums „Un Vārds tapa filma” 16. - 23.04
„Happy Art Museum”
t/c Galeria Rīga 7. stāvā
Svētd., 16.04 plkst.15.00 atklāšana
„Mateja
evanģēlijs” (Il Vangelo Secondo
Matteo), režisors Pjera Paolo Pazolini, 1964, 136’
Kristus dzīve, nāve un augšamcelšanās
dziļi personiskā filmā, kurā galvenajās lomās ir spāņu students un režisora
māte. Sava kritiskā pasaules redzējuma ietvaros Pazolini šajā evanģelijā
izcēlis tā sociālo aspektu, radot naiva, brīžiem maģiska reālisma poētiku.
„Mateja evanģēlijs” ar savu stingro vienkāršību, vēsturiskā kolorīta tīrību un
kaismīgo maksliniecisko spēku guva atzinību Venēcijas kinofestivālā: Žūrijas
speciālo un OCIC balvu.
Pirmd., 17.04 plkst. 18.00
„Lielais klusums” (Die grosse Stille), režisors Filips
Grēnings, 2005, 164’
Vairāk par pus gadu režisors
pavadīja kartēziešu klosterī „Grand Chartreuse" Francijas Alpos, piedaloties mūku ikdienas dzīvē, rituālos, darbā
un lūgšanās. Unikāla iespēja ieklausīties šajā klusumā, lai sajustu, saskatītu
un arī saklausītu laika plūdumu, gadalaiku maiņu, mūku kontemplatīvo
eksistenci. „Klusā” filma nav mēma – izcilā skaņas kvalitātē dokumentēta viņu
dzīve starp atteikšanos un personīgu bagātināšanos.Atzīta par labāko Eiropas
dokumentālo filmu.
Otrd., 18.04 plkst. 18.00
„Ko vēlas Dievs?” (Se Dio vuole), režisors Eduardo Maria
Falkone, 2015, 84’
Pazīstamais, panākumiem bagātais
ķirurgs Tomass ir iedomīgs, lepns un augstprātīgs, turklāt - nelokāms ateists.
Tomasa pasaule sāk brukt brīdī, kad viņa vienīgais dēls Andrea nāk klajā ar
negaidītu paziņojumu - viņš vēlas kļūt par priesteri. Tomass atsakās pieņemt
gan dēla izvēli, gan sievas Karlas un meitas Bjankas lēmumus. Tā būtu iespēja pārvērtēt savu dzīvi.
Falkone saņēma
David di Donatello un
Itālijas Nacionālās filmu žurnālstu biedrības balvu kā labākais režisors.
Trešd., 19.04 plkst. 15.00
„Mežonīgās āres” (Dikoje poļe), režisors Mihails
Kalatozašvili, 2008, 108’
Jauns laiku ārsts dzīvo tālu prom no pasaules –
civilizācijas pēdējā bastionā. Pie viņa ārstēties ved pilnīgi visas dzīvās
būtnes. Tuksnešainā ainava liekas Dieva pamesta, taču cilvēks tā centrā
apliecina jēgpilnas, humānas un laimīgas eksistences iespējamību, neskatoties
ne uz kādiem apstākļiem, pat – konfrontāciju ar nāvi.
FIPRESCI un Ekumēniskās žūrijas balva Kotbusas festivālā
Ceturtd., 20.04
plkst. 18.00
„Melānijas hronika”, režisors Viesturs Kairišs, 2016, 120’
Filma veidota pēc rakstnieces Melānijas
Vanagas atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviemJaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls,
sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Šo ceļu izturēja
tikai tie, kuri, neskatoties uz visām piedzīvotajām šausmām, spēja saglabāt cerību
par Latviju, par atgriešanos mājās. Izturēja garā un ticībā stiprie. Un tāda ir
arī stāsta galvenā varone Melānija. Pēc seansa
- saruna ar režisoru.
Piektd., 21.04 plkst. 18.00
„Piena
ceļš” (La voie lactee), režisors Luijs
Bunujels, 1969, 105’
Divi klaidoņi soļo no Parīzes uz
Santjago de Kompostela, orientējoties pēc Piena ceļa zvaigznēm. Cerības uz
žēlastības dāvanām negaidīti vaiņagojas ar paša „dieva” satikšanu, kurš aicina
abus „necienīgos”uz dīvainām darbībām... Viņu ceļš ved cauri baznīcas vēsturei
(arī tās tumšajām lappusēm). „Interfilm”
balva Berlīnes kinofestivālā. Pēc filmas – tikšanās ar mūsdienu svētceļniekiem
uz Santjago di Kampastella mācītāja Ivara Jēkabsona vadībā.
Sestd., 22.04 plkst. 15.00
„Degošais”, režisors
Jānis Putniņš, 2016, 55’
„Runāt par Iļju Ripss nozīmē runāt par citādību, kas nepakļaujas aprakstam
vai iemūžināšanai filmā" (Putniņš): stāsts par mēģinājumu sadedzināties
pie Brīvības pieminekļa ir sens, viņa teorija par burtu secību 1.Mozus grāmatā
– sarežģīta. Dokumentāli kadri, Izraēla šodien, arhīva materiāli - blīvs
kinodarbs ar eksperimentāliem kadriem un kinovēstures kodiem. Režisora aizkadra
balss ievelk meditācijā par tēmām, kas arī Dainas Dagnijas gleznu ciklā „Kritušie”.
Plkst. 18.00
„Francisks,
Dieva spēlmanis” (Francesco, Giullare
di Dio), režisors Roberto Roselini, 1950, 85’
Fenomens, kas atstājis pēdas
Vakareiropas vēsturē: brālis Frančesko un viņa ordeņa brāļi, apmetņos tērpti,
kailām kājām, nabadzīgi, bet priecīgi meklē vienotību, atrod pazemību un slavē
Dievu. „Svēto” filmā izmantoti vienpadsmit no „Svētā Franciska ziediņiem”, kur
poēzija atklāta ar neoreālisma dokumentālismam tuviem stila līdzekļiem - mūkus atveido
Nokeras klostera mūki, filmā piedalās tikai viens profesionāls aktieris – Aldo
Fabrici (tirāns Nikolajs).
Svētdien, 23.04 plkst. 14.00
„Aspirīns
Komandoram” (Aspirin dļa Komandora),
režisors Romāns Ņesterenko, 2016,
 Rīgā dzimušā aktiera un režisora Romāna
Ņesterenko īsfilma veidota pēc XX gadsimta sākuma „smieklu karaļa” Arkādija
Averčenko stāsta „Sazonovs” motīviem. Tā ir „čehoviska komēdija”, kas noskatīta
kaimiņu istabā - tas varētu būt noticis gan Dona Žuāna laikos,gan – mūsdienās –
laime nemīl slinkos un bailīgos. „Būt vai nebūt” – tāda ir filmas tēma.
Saruna ar režisoru.
16.00 – skatītāju izvēlētā filma
Filmas tulkotas latviešu valodā, izņemto „Mežonīgās āres”
un „Aspirīns Komandoram”.
Ieeja par ziedojumiem. Kinoforuma plakāts
Kinoforuma kartiņas
| 
