Sirsnīgi
sveicinu Lieldienās mūsu luteriskās baznīcas garīdzniekus, draudžu locekļus un
darbiniekus, svētku dievkalpojumu dalībniekus un visus, kas priecājas par mūsu
Kunga augšāmcelšanos. Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Pasaulē
vienmēr ir bijušas uztraucošas norises, postoši konflikti un traģiskas nelaimes,
taču pēdējā laikā tas, ko parasti dzirdējām ziņās no tālām zemēm, ir pienācis
daudz tuvāk. Dzīve mainās un daudzās sirdīs iezogas nedrošība un bailes par
nākotni. Tādā laikā Lieldienas iederas labāk nekā jebkas cits. Nevis zaķu, olu
un šūpoļu svētki, bet īstas Lieldienas, kas svin Augšāmcelšanos. Cauri
visiem četriem evaņģēlijiem Kungs Jēzus nebeidz atkārtot: “Nebīstieties, turiet
drošu prātu, nebīstieties!” Vai viņš garantē, ka mūs neskars nekas ļauns? Nē,
bet “to es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs
bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis.” Augšāmcelšanās ir Dieva
pretuzbrukums visiem uzbrukumiem. Atcerēsimies, kādos apstākļos uzplauka
Lieldienas. Fanātiski vīri savas reliģiskās pārliecības dēļ un arī skaudības,
varas un naudas dēļ sagūstīja Jēzu, un aizveda viņu romiešu pārvaldnieka
priekšā. Eiropeiskais Pilāts bija pārāk mīksts, lai pretotos fanātiķu
spiedienam un nodeva Jēzu krustā sišanai. Ar to nebija gana – Jēzus kapam
uzvēla akmeni, aizzīmogoja un nolika sardzi. Nu viņu prieks bija pilnīgs. Kas
vēl varēja viņiem atņemt uzvaru? Tas,
ko viņi negaidīja – augšāmcelšanās. Kristus piecēlās no kapa un visas
ienaidnieku pūles izrādījās veltīgas. Viņu šķietamā uzvara palika kaunā. Pašos
ļaunākajos un bezcerīgākajos apstākļos Jēzum palika pēdējais vārds. Lai kādi
nebūtu apstākļi, viņam vienmēr pieder pēdējais, uzvarošais vārds. Augšāmcelšanās
ir Dieva radikālā atbilde ļaunākajam, kas var mūs apdraudēt – pat nāvei. “Es
esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet”, viņš saka
savai mācekļu saimei. Īstais,
dziļais Lieldienu prieks rodas tad, ka atklājam, kā augšāmcelšanās atbild uz
mūsu urdošajiem jautājumiem un bailēm. Īstais, dziļais Lieldienu prieks
uzplaukst tad, kad Kristus mūs ieaicina dalīties viņa priekā būt dzīvam. Svinēsim
Lieldienas, ļaujot augšāmceltajam Kristum mūs augšāmcelt no visām bailēm un no
katra dvēseles kapa un slazda. Kā mēs varam viņam to ļaut? Tiecoties būt
Kristum ļoti tuvu – viņa vārdos, sakramentos, lūgšanā, baznīcā. Būt ar viņu
kopā. Ar Augšāmcelto arī pats būsi augšāmcelts. Nebīsties! Nebīsties!
Nebīsties! Kristus dzīvo, lai arī Tu dzīvotu! Sirsnībā, +
Jānis Rīgas
arhibīskaps
Attēls no: http://www.svetdienasrits.lv/2015/04/07/vestijums-2015-gada-lieldienas/
|
