Draudze
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
- Tēvreize
- Lūgšanas
- Tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju"
- Dievkalpojumu kārtība
- Apustuļu ticības apliecība
- Nīkajas ticības apliecība
- Laudamus
- Baušļi
- Par Mārtiņu Luteru
- Mārtiņa Lutera Mazais Katehisms
- Mārtiņa Lutera 95 tēzes
- Māc. Jānis Bitāns "Dvēseles spogulis"
- Sprediķi
- Dziesmas
- Stāsta draudzes locekļi
- Garīga satura raksti
- Draudzes locekļu jaunrade
- Zvaigznes diena
- Lieldienas
- Vasarsvētki
- Ziemassvētki
- Baznīcu naktis
- Baznīcas dienas Cēsīs, 2014
- Iesakām izlasīt un apskatīt!
- "Svētdienas Rīts"
- Reformācijai - 500
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
 Arhīvam nododamas lietas
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Cik bieži lasāt Bībeli?
Katru dienu
Laiku pa laikam
Kad ir liela nepieciešamība pēc Dieva palīdzības
Man nav Bībeles
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Aci pret aci ar Dievu
Iesūtīts: 2012.01.08 20:34 Rakstīt redaktoram 
Drukāt 

Kāpēc nepieciešama grēksūdze? Šis jautājums kļūst aktuāls gandrīz simtprocentīgi visiem cilvēkiem, kuri saista savu dzīvi ar baznīcu. To uzdod arī ārpus baznīcas esošie, bieži vien neizprotot, ar ko gan grēksūdze atšķiras no, teiksim, sirsnīgas sarunas ar draugu vai psihoterapijas seansa. Jā, patiešām – ar ko atšķiras? Un kāpēc kristietim tā ir tik ārkārtīgi svarīga? Uz šiem jautājumiem Pāvelam Bukurovam sarunā atbild mācītājs, pēc profesijas arī ārsts, Aleksijs Timakovs.

- Tēvs Aleksij, pirmais jautājums, kurš neizbēgami rodas patērētājsabiedrības pārstāvim – kāpēc man sūdzēt grēkus, ko tas man dos?

- Grēksūdzē mēs piedalāmies vienā no kristietības pamatnoslēpumiem. Baznīcā viss notiek Dieva neredzamajā klātbūtnē, tātad tu, cilvēks, atrodies aci pret aci ar pašu Dievu! Tieši tāpat būs tad, kad tu nomirsi. Šajā ziņā grēksūdzes noslēpumā ir ietverta arī miršanas pieredze... Stingri ņemot, es, būdams vēl dzīvs, it kā izmēģinu savu stāšanos Dieva priekšā. Tajā mirklī nav iespējama nekāda mānīšanās. Ko es teikšu Dievam, kurš pazīst mani līdz visdziļākajiem dvēseles nostūriem? Grēksūdzē es pats pēc savas brīvas gribas atklāju tos dvēseles dziļumus, kuros ielūkoties, patiesību sakot, reizēm ir diezgan baisi, jo tur nemājo vēlamā skaidrība, bet reizēm ir saskatāmi vien dubļi un netīrība. To visu es atklāju Dievam, lai Viņš mani šķīstītu.

Kad cilvēki pie manis atnāk pirmo reizi, es viņiem bieži vien stāstu veco anekdoti par Čapajevu un Petjku, jo šī anekdote ir sava veida līdzība. Stāsts ir par to, ka viņi abi gāja uz pirti un Čapajevs lūdza, lai Petjka viņam noberž muguru. Petjka arī berza netīrumus no sirds – kārtu pa kārtai, līdz atskanēja priecīgs sauciens: „Re, apakškrekls, kuru pērn pazaudējām!” Patiesībā, kad nākam uz grēksūdzi, mēs esam tieši tādi paši – netīri, nemazgājušies. Piedaloties šajā noslēpumā, mēs pamazām sākam atmazgāties, tikai atšķirībā no Čapajeva un Petjkas sākam nevis no krekliņa, bet no kažoka. Es pat nezinu, vai mēs paspēsim tikt līdz kreklam...

Grēksūdzei ir nepieciešams cilvēka stingrs lēmums – nākt un nostāties Dieva priekšā, atklāt Viņam sevi un lūgt: „Palīdzi, Dievs!” Te piepildās Dieva noslēpumainā darbība. Dievs mani sastop visā manā necienībā un dziedina manu nešķīstību, ko es labprātīgi nolieku Viņa priekšā. Ja es nebūšu patiess, dziedināšanas nebūs. Stājoties uz grēku nožēlas ceļa, ir ļoti svarīgi saprast, ka nav tāda grēka, ko Dievs nespētu piedot. Šaubas un izmisums šajā jautājumā ir sātana viltība, kas paralizē manu garīgo aktivitāti, mazina ticību Dieva spēkam un savai paša atjaunotnei, kas notiek pat tajā gadījumā, ja es turpinu grēkot.

- Grēksūdzē cilvēks parasti „izlej” savu dvēseli, runā par to, kas sasāpējis. Vai tas nozīmē, ka grēksūdze ir tīri spontāns akts un tai nevajag gatavoties, jo pretējā gadījumā tā kļūs formāla un samākslota, zaudēs savu tiešumu?

- Jāgatavojas ir noteikti! Ja tuvojoties Krustam un Evaņģēlijam, es nebūšu domās izdzīvojis to dzīves posmu vai mirkli, par kuru vēlos izsūdzēt grēkus, es, iespējams, vien būšu visai virspusīgs. Bet, speciāli gatavojoties un nopietni iedziļinoties savā dzīvē, es droši vien varēšu atklāt daudz vairāk savas dvēseles tumšo kaktu.

Nav jau tāda grēka vispār, grēks vienmēr ir ārkārtīgi konkrēts. Gadās, ka pie manis atnāk sieviete un saka: „Tēvs, esmu grēcīga itin visā!” Diemžēl visbiežāk tā ir viltus pazemība, vēlme radīt nožēlas iespaidu, neatklājot konkrētus nodarījumus. Bieži mēs pret sevi esam ļoti iecietīgi: „Kas es – kāds svētais, vai?” Šo frāzi mēs izrunājam apmēram tāpat kā teiktu: „Kas es – traks vai?” Kristietības praktizēšana nozīmē tieksmi pēc garīgas skaidrības, kurā dzīves likumi nebalstās uz vidējo statistisko labsirdību, bet gan uz svētumu.

Mēs aizmirstam, ka esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, ka nesam sevī Kristus attēlu, ko mums ir devis pats Dievs. Svētbilde, kas ilgi netiek restaurēta, kļūst tumša un beigu beigās pārvēršas par „melnu dēli”… Mums katram ir milzīga atbildība par šo dārgo dāvanu, par katru traipu, ar ko mēs Kristus tēlu mūsos padarām tumšāku. Tieši negatavošanās grēksūdzei, virspusība un amorfums noved pie mākslīguma un nepatiesības. Tikai ļoti bijīga un pārdomāta attieksme pret cilvēkam dāvāto svētumu, skaidra savu grēku un netaisnības atzīšana atved mūs atpakaļ uz ceļa, kas ved pie Visaugstākā. Mums nepieciešams pastāvīgi atgriezties pie grēksūdzes, tad visa mūsu dzīve kļūst par sava veida grēksūdzi. Tas ir ceļš, pa kuru mēs ejam klupdami, krizdami, taču aizvien celdamies, nopurinādami netīrumus no drēbēm un no jauna dodoties pretī Debesu Valstībai.

Pēc manām domām, ir vēl viena galējība, proti, kad ticīgie sāk skrupulozi konspektēt dažādus padomus, kuros pārskaitīts, kādi grēki jāsūdz. Problēma nav tā, ka viņiem nepiemistu lielākā daļa šo grēku, bet tā, ka viņi nespēj visu tur uzskaitīto apzināties kā grēku. Manuprāt, tas ir līdzīgi kā pēc bērnudārza pabeigšanas, apejot skolu un augstskolu, uzreiz mēģināt iegūt doktora grādu. Šādi grēksūdze kļūst nevajadzīgi formalizēta. Tas nenozīmē, ka šādus padomus nevajag lietot, jo tieši tajos ir sakopots viss, ko Baznīca uzskata par grēku. Mums, bez šaubām, piemīt gandrīz viss, kas tur rakstīts, bet svarīgākais jau ir tas, vai es pats, atrazdamies tajā garīguma pakāpē, kādā esmu, to uztveru kā grēku – vai man ir kauns par to un vai esmu gatavs tam pieteikt karu. Mēs slikti redzam savus grēkus, tāpēc lūdzam Dievam mums tos atklāt. Tādējādi, ja vērīgi ielūkosimies sevī, tad no grēksūdzes uz grēksūdzi – reizēm ļoti lēnām – no mūsu garīgajām acīm nokritīs plēve un atklāsies visas garīgās kaites. Lai grēksūdzē pārskatītu savu dzīves ceļu un izvērtētu savu rīcību, ir nepieciešami skaidri kritēriji, un šajā gadījumā, lai neatkārtotu visas klasiskās kļūdas pēc kārtas, ir labi balstīties uz priekšteču pieredzi.

- Mana paziņa pastāstīja kādu gadījumu. Rindā uz grēksūdzi pie šīs sievietes pienākusi inteliģenta izskata dāma un pavaicājusi: ”Kas šeit notiek?” „Grēksūdze,” sieviete paskaidrojusi. „Vai šeit var palūgt veselību?” apvaicājās dāma. „Šeit var palūgt piedošanu,” atbildēja sieviete. Izdzirdējusi šos vārdus, jautātāja pieklājīgi atvadījās. Jūs, tēvs Aleksij, esat gan mācītājs, gan ārsts. Abu šo profesiju mērķis ir virzīts uz izdziedināšanu – dvēseles un miesas. Grēksūdze taču nenozīmē tikai atbrīvoties no grēka netīrības, bet arī dvēseles slimību dziedināšanu?

- Taisnība. Saskaņā ar kristietību grēks ir kā slimība, kas izkropļo dvēseli. Neatpazīstot grēku, mēs nevaram uzstādīt diagnozi un, neizprotot slimības raksturu, nevaram uzsākt ārstēšanu. Bez grēksūdzes cilvēks ir kā nesaprātīgs slimnieks, kuram ārsts konstatējis apendicītu un piedāvā operāciju, bet slimais apgalvo, ka viņam ir tikai iesnas un tās pāries pašas no sevis. Cīņā pret slimību ārstam un pacientam jākļūst par sabiedrotajiem. Tieši tāpat tam, kurš sūdz grēkus, un tam, kurš tos uzklausa, jākļūst par sabiedrotajiem cīņā pret grēku.

Garīdzniekam parasti ir jau uzkrāta zināma pieredze, un viņš vienmēr ir spējīgs tā vai citādi reaģēt uz vieniem vai otriem „izvirdumiem”, ar kuriem cilvēks ir atnācis uz grēksūdzi. Reizēm šī reakcija var likties arī nepatīkama, kā jau jebkura dzīva un ieinteresēta atsaukšanās. No šī viedokļa grēksūdze ir zināms varoņdarbs, taču tieši šis varoņdarbs sekmē grēka izdeldēšanu. Grēksūdzi nevajag sajaukt ar „partijas sapulci”, kurā – vai cilvēks to grib, vai negrib – viņš tiek nolikts pūļa priekšā, pieprasot publisku sevis nosodīšanu par to, ka „nonācis līdz tādai dzīvei”. Kristietībā grēksūdze nozīmē Dieva žēlastības dziedinošo un noslēpumaino darbību. Taču šis noslēpums attiecas arī uz garīdznieku, kurš grēksūdzi uzklausa. Tā atklāšana ir ļoti smags grēks un absolūti nepieļaujama Dieva žēlastības profanācija.

Grēku nožēlu var salīdzināt ar dobi, no kuras tiek ravētas nezāles. Ja tās netiks izravētas, nezāles drīz pārņems visu. Taču, arī tās ravējot, nezāles parādās arvien no jauna, tāpēc sekmīgs var būt tikai regulārs darbs – uz grēksūdzi ir jāiet regulāri. Tieši to arī nozīmē dvēseles šķīstīšana, un, jo taisnāks cilvēks, jo labāk viņš redz savus grēkus.

- Ir dzirdēta neparasta doma – grēksūdzes noraidīšana ir neiedomājama cietsirdība pret sevi pašu, un nevīžīga attieksme pret grēksūdzi nozīmē milzīgu sevis nemīlēšanu. Savukārt cilvēks, kurš ir cietsirdīgs pret sevi, ir cietsirdīgs arī pret tuvāko. Apžēlojoties par sevi un ejot uz grēksūdzi, cilvēks kļūst žēlsirdīgs arī pret tuvākajiem. Iznāk, ka grēksūdze samierina cilvēku ne tikai ar Dievu un sevi pašu, bet arī ar tuvākajiem?

- Esmu jau teicis, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības. Tas nav mūsu nopelns, tā ir Dieva dāvana, ko Viņš pats mums ir devis. Taču Pastarajā tiesā mums nāksies atskaitīties par to, kā esam vairojuši šo dāvanu. Uz vienkāršo jautājumu: „Kur ir tā dārgā dāvana, ko Es tev, cilvēkam, iedevu?” mēs diez vai spēsim sakarīgi atbildēt, ja nebūsim iemācījušies grēksūdzē regulāri meklēt un sistemātiski restaurēt īsto avotu, kas mūs vieno ar Radītāju. Kaut kur pašos sirds dziļumos mēs jūtam šo savu patieso būtību, jo Dieva tēls cilvēkā nav iznīcināms. Taču mēs pamanāmies visu apgriezt kājām gaisā un paziņojam: „Vai tad es esmu sliktāks par citiem!” Taču grēksūdzes sākumā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka es visādā ziņā neesmu labāks par citiem. Te neder kvantitatīvs savu labo un slikto īpašību salīdzinājums ar cita cilvēka labajām un sliktajām īpašībām.

Grēksūdzes kritērijs ir tās bezgalīgi daudzās dāvanas, ar kurām Tas Kungs mani ir apbēris, bet kuras es esmu palaidis vējā. Kā ar savām dāvanām ir rīkojies cits cilvēks – tā ir viņa darīšana, proti, viņa grēknožēlas un Dieva tiesas jautājums, nevis manas apspriešanas objekts. Šajā gadījumā mums ļoti var palīdzēt mūsu mīlestības pieredze, jo mīlēt cilvēku nozīmē ielūkoties viņā tik dziļi, ka top redzama viņa dvēseles īstenā būtība, kas arī ir Dieva attēls. Gluži kā pieredzējis restaurators, ieraugot nomelnējušu svētbildi spēj cauri visiem uzslāņojumiem ieraudzīt tās skaistumu, tā arī mums Dievs dod spēju izkļūt cauri redzamajam, taču virspusējam otra cilvēka dvēseles slānim (kas nenozīmē neko) un nonākt līdz patiesajiem dziļumiem. Skatoties uz svētbildi, ir svarīgi, ko es tur redzu – švīkas un bojājumus vai brīnumaino tēlu.

Grēksūdzes ceļš mūs apskaidro, tas liek būt prasīgam pret sevi un līdzcietīgam pret citiem tieši tāpēc, ka es nemaz neesmu labāks par otru cilvēku. Mums abiem piemīt viena un tā pati cilvēciskā cieņa, un mēs abi esam veidoti pēc Dieva līdzības.

http://azbyka.ru/tserkov/duhovnaya_zhizn/sem
_tserkovnyh_tainstv/pokayanie/5g7_4.shtml


 
Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"




Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »