| LŪGŠANA PAR CIETĒJIEM Par sirdīm vientuļām, kas tumsā kliedz Tiem ceļu parādi un gaismu dedz! Par dvēs’lēm akmenī, kas pārvērstas. Nāc, ledu atkausē un sasildi! Mēs Tevi lūdzam, mēs Tevi lūdzam, Tevi lūdzam! Par dzīvēm aizlauztām, kā ziediem samītiem Nāc, piecel, stiprini un uzplaukt ļauj! Par brūcēm iecirstām, kas asiņo Tām uzliec plaukstu un dziedini! Mēs Tevi lūdzam, mēs Tevi lūdzam, Tevi lūdzam! Par brāli, māsu, kas maldu ceļos klīst. Tiem acis vaļā ver un zvaigzni dedz! Kungs, ved mūs atpakaļ un savās rokās kļauj! Lai visi Tavu mīlestību pauž! Mēs Tevi lūdzam, mēs Tevi lūdzam, Tevi lūdzam! Par brāļiem, māsām ak, Dievs! LŪGŠANA PAR SIRMGALVJIEM Tev pateicamies, Dievs, par rudens zeltu, Kur katra lapa siltu gaismu lej. Tev pateicamies, Tēvs, par katru vārpu, Kas pagurusi galvu lejup liec. Par ābeli, kam lapas vēja rautas, Bet kailos zaros sārti augļi tvīkst, Par pīlādzi, kam ogu sīvā garša, Vien pirmām salnām ierodoties, zūd. Mēs lūdzamies par vēla rudens skartiem, Lai katrā sirdī Tava gaisma mirdz, Lai satumsušās acīs staro saule Un lūpas Tavu mīlestību teic. Mēs lūdzamies par tuviem un par tāliem, Par katru, kam ir nosalusi sirds, Par katru, kam ir aizlūzuši spārni, Par katru, kura acīs as’ras mirdz. | 
