Septembris nav tikai koši pīlādži un sulīgi āboli vai arī
- brūni kastaņi, kas paukšķēdami krīt un
palēkdamies satiekas ar citiem brīnumiem, piemēram, miķelīšiem – pie mūsu
dievnama.
Paskatoties
uzmanīgāk, ieraugu – tie nav nekādi miķelīši, bet gan puišu bariņš, kas ieradušies uz svētdienas
skolu! Ņipri, veikli un „nogatavojušies”. Kur gan tās meitenes palikušas?...Lai
nu kā, tomēr skaidrs: septembris pie
mums šogad ir arī svētdienas skolas
sākšanās laiks!
Pa dievnama
durvīm mūsu gādīgās Benitas rokās „ienāk” lielais kliņģeris, kuru viņa
sarūpējusi par godu šim notikumam. Tas būs ļoti gards, bet - vēlāk.
Bērni un mēs
saņemam mācītāja ceļa vārdus un svētību jaunam mācību gadam. Šis ir ļoti īpašs
brīdis.
Labi ir kopā ar
draudzi atkal dziedāt „Māci man ticēt, Kungs”, jo dziedam kopā, lielie un
mazie. Jo es – kas neesmu vairs mazs, tik un tā gribu izlūgt bērna paļāvību. Katru gadu to mācos no jauna, eju Dieva skolā
atkal tikai pirmajā klasē – tāda sajūta, šodien dziedot šo dziesmu.
Sirsnīgs PALDIES visai draudzei par šo silto brīdi, bet īpaši
mūsu draudzes padomes priekšniecei, lietu galvenajai kārtotājai Benitai. Viņa mums kā saulīte, vienmēr
smaidīga un viņai ir čaklu palīgu bariņš, kas bez kurnēšanas nāk un dara –
katrā draudzes notikumā. Un svētdienas skolai arī tiek!
Skolotājiem tiek
pasniegti koši miķeļu pušķi, paši košākie! Nu jā, miķelīši – kā puisīši, jautri, mazliet
spuraini un zinātkāri. Ceram, ka atnāks arī meitenes, un būs mums kā asteres,
glītas un kārtīgas.:-)
Uzkāpjot mūsu
augšistabā, mēs sakām savas pateicību lūgšanas, kas nemaz nav tik viegli – tik
daudz laba pa vasaru noticis, bet sajust, ka tas ir pateicības vērts un izsacīt to vārdos – tas jau grūtāk.
Runājam par
saviem vērojumiem – kas un kāpēc šai rudenī izaudzis. Ilzīte stāsta līdzību par
sējēju un kopā gudrojam, kā tas var būt – Vārds kā sēkla, un kā mums būt kā auglīgajai zemei, kur tai iekrist? Vai arī
mēs varam palīdzēt Dievam - sargāt sevī
pašā to, kas mums dāvāts. Par to ir arī mūsu rotaļas.
Svētdienas skolā
centīsimies iepazīt radīto pasauli, sevi
pašu un citus tajā. Arī to, ko nozīmē pati lielākā dāvana – kristība. Ko tā
nozīmē man vai tev, un ko tas maksāja Viņam…
Šodiena, šis
brīdis - mums ir jauks rotaļu, dziesmu,
sarunu un pamielošanās laiks. Varam būt kopā ar mūsu draudzes cilvēkiem un arī ar ciemiņiem,
kas ir Tezē dienu Rīgā dalībnieki. ( starp citu, viņus viesmīlīgi uzņem savās
ģimenēs mūsu Elīna un Agra ar Jāni.)
Par to visu lielu
lielā pateicība visiem, kas piedalījās un Radītājam, ka ir Viņa - mums dāvātais - laiks, cilvēki, svētdienas skola, šī vieta. Mūsu Latvija, kurā sācies rudens ar
sarkaniem pīlādžiem.
Paldies no mums
visiem, kas Dieva svētībā vēlas pielikt savu roku un sirdi, lai izdotos.
Joprojām gaidām gan bērnus, gan tos
pieaugušos, kas vēlas piedalīties, nākot par palīgiem kalpošanā.
Līga Liepiņa
Lūdzam skatīt fotogaleriju ŠEIT un ŠEIT!
|
