Mājaslapa
2014.09.29 12:32
Septembris nav tikai koši pīlādži un sulīgi āboli vai arī - brūni kastaņi, kas paukšķēdami krīt un palēkdamies satiekas ar citiem brīnumiem, piemēram, miķelīšiem – pie mūsu dievnama.
Paskatoties uzmanīgāk, ieraugu – tie nav nekādi miķelīši, bet gan puišu bariņš, kas ieradušies uz svētdienas skolu! Ņipri, veikli un „nogatavojušies”. Kur gan tās meitenes palikušas?...Lai nu kā, tomēr skaidrs: septembris pie mums šogad ir arī svētdienas skolas sākšanās laiks!
Pa dievnama durvīm mūsu gādīgās Benitas rokās „ienāk” lielais kliņģeris, kuru viņa sarūpējusi par godu šim notikumam. Tas būs ļoti gards, bet - vēlāk.
Bērni un mēs saņemam mācītāja ceļa vārdus un svētību jaunam mācību gadam. Šis ir ļoti īpašs brīdis.
Labi ir kopā ar draudzi atkal dziedāt „Māci man ticēt, Kungs”, jo dziedam kopā, lielie un mazie. Jo es – kas neesmu vairs mazs, tik un tā gribu izlūgt bērna paļāvību. Katru gadu to mācos no jauna, eju Dieva skolā atkal tikai pirmajā klasē – tāda sajūta, šodien dziedot šo dziesmu.
Sirsnīgs PALDIES visai draudzei par šo silto brīdi, bet īpaši mūsu draudzes padomes priekšniecei, lietu galvenajai kārtotājai Benitai. Viņa mums kā saulīte, vienmēr smaidīga un viņai ir čaklu palīgu bariņš, kas bez kurnēšanas nāk un dara – katrā draudzes notikumā. Un svētdienas skolai arī tiek!
Skolotājiem tiek pasniegti koši miķeļu pušķi, paši košākie! Nu jā, miķelīši – kā puisīši, jautri, mazliet spuraini un zinātkāri. Ceram, ka atnāks arī meitenes, un būs mums kā asteres, glītas un kārtīgas.:-)
Uzkāpjot mūsu augšistabā, mēs sakām savas pateicību lūgšanas, kas nemaz nav tik viegli – tik daudz laba pa vasaru noticis, bet sajust, ka tas ir pateicības vērts un izsacīt to vārdos – tas jau grūtāk.
Runājam par saviem vērojumiem – kas un kāpēc šai rudenī izaudzis. Ilzīte stāsta līdzību par sējēju un kopā gudrojam, kā tas var būt – Vārds kā sēkla, un kā mums būt kā auglīgajai zemei, kur tai iekrist? Vai arī mēs varam palīdzēt Dievam - sargāt sevī pašā to, kas mums dāvāts. Par to ir arī mūsu rotaļas.
Svētdienas skolā centīsimies iepazīt radīto pasauli, sevi pašu un citus tajā. Arī to, ko nozīmē pati lielākā dāvana – kristība. Ko tā nozīmē man vai tev, un ko tas maksāja Viņam…
Šodiena, šis brīdis - mums ir jauks rotaļu, dziesmu, sarunu un pamielošanās laiks. Varam būt kopā ar mūsu draudzes cilvēkiem un arī ar ciemiņiem, kas ir Tezē dienu Rīgā dalībnieki. ( starp citu, viņus viesmīlīgi uzņem savās ģimenēs mūsu Elīna un Agra ar Jāni.)
Par to visu lielu lielā pateicība visiem, kas piedalījās un Radītājam, ka ir Viņa - mums dāvātais - laiks, cilvēki, svētdienas skola, šī vieta. Mūsu Latvija, kurā sācies rudens ar sarkaniem pīlādžiem.
Paldies no mums visiem, kas Dieva svētībā vēlas pielikt savu roku un sirdi, lai izdotos.
Joprojām gaidām gan bērnus, gan tos pieaugušos, kas vēlas piedalīties, nākot par palīgiem kalpošanā.
Līga Liepiņa