 Par Laternu svētkiem2009. gada 28. novembrī svecīšu gaismā laistījās ne tikai Kristus draudzes dievnams – Jēkaba kapela, bet arī Lielie kapi. Gada vistumšākajā laikā tika svinēti Laternu svētki. Šis luteriskās baznīcas pasākums, kuram gatavojas svētdienas skolas bērni no dažādām draudzēm, viņu vecāki un visi interesenti, notiek jau 17. reizi – katru gadu citā vietā. Tas allaž pulcē daudz ļaužu.
28. novembrī rosība mūsu baznīcā sākās jau pulksten divos dienā, jo, lai ietu pa Gaismas ceļu, tas vispirms ir jāizveido. Maršruts tika izstrādāts tā, lai, virzoties pa Lielajiem kapiem no Jēkaba kapelas uz Augšāmcelšanās draudzes dievnamu, pasākuma dalībnieki apstātos 10 pieturās – vietās, kur zemes klēpī guldīti mūsu tautai nozīmīgi cilvēki.
Tieši trijos dienā, kad pieturās ap mūsu baznīcu jau dega sveces, bet pie dievnama ieejas sarkanās liesmiņās plīvoja no svecēm izveidotās sirsniņas un viss ceļš no autobusa pieturas līdz pat baznīcas durvīm bija iezīmēts ar degošām svecēm, sākās lietus! Lija, lija un lija – ūdens nodzēsa sveces, un Gaismas ceļš izdzisa. Likās, ka cīņā ar lietu esam zaudējuši. Desmit minūtes pirms pulksten četriem (pasākuma oficiālais sākuma laiks) lietus pārstāja! Kopā ar palīgiem, mums izdevās Gaismas ceļu iedegt otrreiz. Izmirkušas no Lielajiem kapiem atgriezās Ilze Ledauniece un Dina Sutra, kuras kopā ar palīgiem bija izveidojušas astoņas pieturas. Ik pa laikam uzlija, un nebija viegli atkal un atkal uzmanīt, lai sveces nenodzistu.
Plkst. 16.00 sapulcējušos uzrunāja mācītājs Gundars Ceipe. Vispirms visi kopā devāmies pāri Mēness ielai uz Debesbraukšanas baznīcu ciemos pie latviešu pareizticīgajiem brāļiem. Mūs laipni uzņēma tēvs Nils (Druvaskalns), kurš pastāstīja par savu draudzi un parādīja nesen izdoto pareizticīgo kristiešu „Lūgšanu grāmatu” latviešu valodā. Grāmatā atrodams plašs lūgšanu sakopojums un arī pamācību klāsts, kas cilvēku ievirza lūgšanu dzīvē, tātad šis izdevums varētu būt noderīgs jebkuram kristietim.
Pēc tam sākās dievkalpojums, kuru vadīja mācītāji Agris Sutra un Gundars Ceipe. Dievkalpojums sākās mūsu baznīcā un tālāk pārauga Gaismas ceļā. No altāra paņemtā gaismiņa aizdedzināja līdzpaņemtās svecītes, lāpas un lukturīšus. Katrā pieturā tika lasīti Bībeles panti, teikta lūgšana un gājiena dalībniekiem īsumā pastāstīts, ar ko Latvijai bijis nozīmīgs šeit zemes klēpī guldītais cilvēks. Tumsā mirdzēja svecītes.
Pie Augšāmcelšanās draudzes dievnama Gaismas ceļa gājējus gaidīja pārsteigums – no degošām svecēm veidota eņģeļa figūra. Pati baznīca  gan likās tumša un klusa. Taču pēc īsa brīža tās tornī iedegās zvaigznes un gaiši iemirdzējās logi. Mazajiem Gaismas gājiena dalībniekiem tas bija ļoti priecīgs mirklis. Pasākuma dalībnieki tuvojās pēdējai pieturai – kapelai, kurā pie sienas lasāma represēto Latvijas iedzīvotāju pateicība Dievam par atgriešanos no izsūtījuma Sibīrijā. Mirkli pakavējāmies pie pieminekļa mūsdienu martīriem –mācītājiem, kuri gājuši bojā Latvijā padomju varas laikā.
Pēc maza brīža visi tikām laipni aicināti baznīcā. Iegājām pustumšā telpā, kur pie altāra ar degošām svecītēm rokās stāvēja Rīgas Gospeļu kora meitenes. Drēgnajā āra gaisā nosalušos Gaismas ceļa gājējus apņēma patīkams siltums. Gospeļa kora meitenes bija sagatavojušas mazu, jauku un sirsnīgu priekšnesumu. Mācītājs Gundars Ceipe teica lūgšanu, un tad jau visi tika aicināti pie sadraudzības galda. Skaisti iekārtotajā telpā dega sveces, smaržoja cepumi, tēja un kafija. Ar mazām dāvaniņām mācītājs Gundars Ceipe pateicās visiem, kuri bija devuši vislielāko ieguldījumu svētku tapšanā – Svētdienas skolas skolotājām, Gaismas ceļa veidotājiem un abu draudžu priekšniecēm.
Abas draudzes tagad vieno Gaismas ceļš. Tas bija brīnišķīgs pasākums un liels ieguvums dvēselei. Nesīsim gaismu sevī un visiem apkārtējiem – ar ticību, cerību un mīlestību!
Draudzes priekšniece
Benita Brūdere
Nākamajā dienā pēc dievkalpojuma maza brigāde – Benita, Jānis un Agra – devās pa Gaismas ceļu vēlreiz, šoreiz ar atkritumu maisiem rokās, lai savāktu daudzo izdegušo sveču trauciņus.
Divas foreportāžas skatiet ŠEIT!
|
