Gatavojoties draudzes jubilejai Prof. Dr. theol. Edgars Rumba † (publicēts 1945. g.)
Pēc saņemtām ziņām, prof. Dr. theol. Edgars Rumba Padomju
Savienībā nošauts. Nelaiķis darbojās kā mācītājs Jelgavā, vēlāk Rīgā, kur bija
Akadēmiskās, Zviedru un Kristus draudzes mācītājs. Viņš arī rūpējās par latviešu
draudzes dibināšanu Mežaparkā. Bija savākti pirmie līdzekļi baznīcas celšanai,
kad izcēlās karš un darbu nevarēja sākt. Arī pati draudze vēl nebija
apstiprināta, kad mācītāju un viņa ģimeni 1941. gadā aizveda trimdā. Iemesls tam
laikam bija Zviedrijas baznīcas lūgums atļaut viņam pārcelties uz Zviedriju.
Bez tam R. bija Latvijas universitātes teoloģijas fakultātes profesors, kur viņš
pasniedza praktiskās teoloģijas priekšmetus. Viņš bija arī Latvijas Baznīcas
Virsvaldes prezidija loceklis. Šie vispusīgie darbi norāda uz to, ka nelaiķis
piederēja pie mūsu spējīgākiem teologiem. Studējis viņš bija Latvijā un
Zviedrijā un bija ieguvis loti pamatīgas zināšanas teoloģijā, kas parādās viņa
dziļajos rakstos. Turklāt viņš bija cilvēks ar noteiktu kristīgu pārliecību,
kas savu ticību visur un vienmēr aizstāvēja, nelocīdamies ne pret kādām naidīgām
varām. Bez mātes valodas un senajām valodām, kuru zināšana prasīja studijas, viņš
pārvaldīja vācu, krievu, zviedru, angļu un franču valodas, kas deva viņam
iespēju sekot teoloģiskajam darbam pie visām šim tautām. Arī kā garīgs
dzejnieks R. ir parādījies. Dziesmu grāmatas pielikumā atrodam vairākus viņa
oriģināldzejoļus, kā arī tulkojumus, starp tiem no zviedru valodas „Tu, mazais pulciņ,
nebīsties, kad ienaidnieks tev uzmācies" (761) Šo dziesmu zviedru karalis
Gustavs Ādolfs dziedājis ar savu karaspēku pirms Licenes kaujas 1632. g. Kā Dieva
vārdu sludinātājs un dvēseles kopējs R. bija ļoti iemīļots savas dziļās ticības
un sirsnības dēļ. Dievs lika viņam ticību apliecināt ar savu dzīvību,
pieskaitīdams viņu lielajai mocekļu saimei, kas nostiprināja kristīgās baznīcas
pamatus. Pašos spēka gados viņš ir šķīries no mums, kad mēs noviņa gaidījām vēl
plašākus darbus, bet arī tagad ticam, ka viņa darbs un viņa nāve nesis svētību
Latvijas baznīcai: "Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības
vainagu" (Jāņa atkl. gr. 2,10ļ.
Prāvests
E. Bergs
Publicēts: Latviešu trimdas nometnes "Saule" izdevumā 1945. gada 20. oktobrī Uzklikšķiniet 2 x, lai redzētu palielināti!
|
