Reminiscere – Gavēņa laika
otrā svētdiena
1 Moz 15:1-12,17-18; Dieva derība ar Ābramu (Ebr 11:8–10)1 Pēc visa tā Ābramam redzējumā
nāca Kunga vārds:"Nebīsties Ābram, es – tavs vairogs, tava alga jo
liela!" 2 Un Ābrams teica:"Kungs Dievs! Ko tu man dosi?! Es esmu bez
bērniem, un manu īpašumu mantos damaskietis Elīezers!" 3 Ābrams
teica:"Redzi! Tu man neesi devis pēcnācēju, un, redzi, manā namā dzimis
vergs nu būs mans mantinieks!" 4 Un, redzi, Kunga vārds viņam:"Šis
nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tevis paša nācis, – tas būs tavs
mantinieks!" 5 Viņš to izveda laukā un teica:"Palūkojies debesīs un
skaiti zvaigznes! Vai vari tās saskaitīt?" Un viņš tam teica:"Tik tev
būs pēcnācēju!" 6 Un viņš ticēja Kungam, un tas tika pieskaitīts viņam
par taisnību. 7 Un viņš teica tam:"Es esmu Kungs, kurš tevi izveda no
kaldiešu Ūras, lai tev dotu šo zemi par īpašumu!" 8 Un tas
teica:"Kungs Dievs! Kā lai es zinu, ka to mantošu?" 9 Un viņš tam
teica:"Ņem man trīsgadīgu teli un trīsgadīgu kazu, un trīsgadīgu aunu, un
dūju, un balodi!" 10 Un tas ņēma viņam šo visu, pārgrieza tos vidū uz
pusēm un salika gabalus kopā, bet putnus viņš nepārgrieza. 11 Un pār
nokautajiem nolaidās maitasputni, bet Ābrams tos aizbaidīja. 12 Saulei rietot,
Ābramam uzkrita dziļš miegs, un, re, viņam uzkrita šaušalas, dziļa tumsa. 13 Un viņš teica Ābramam:"Lai tu zināt zini,
ka tavi pēcnācēji mitīs zemē, kas tiem nepieder, – viņi vergos un tiks
apspiesti četri simti gadus! 14 Bet pēc tam es tiesāšu arī to tautu, kurai
viņi būs vergojuši, – kad tie ar savu lielo mantību būs aizgājuši prom! 15 Tu
aiziesi mierā pie saviem tēviem un tiksi aprakts lielā vecumā! 16 Un ceturtajā
paaudzē viņi atgriezīsies uz šejieni, jo amoriešu vaina vēl nav piepildīta līdz
šim laikam!"17 Un saule bija norietējusi, un bija dziļa tumsība,
un, redzi, krāsns kūpēja, un starp gaļas gabaliem lodāja uguns! 18 Todien
Kungs slēdza ar Ābramu derību, sacīdams:"Šo zemi es dodu taviem
pēcnācējiem – no Ēģiptes upes līdz lielajai Eifrātas upei!
Flp 3:17-4:1; 17 Brāļi, ņemiet par paraugu mani un
skatieties uz tiem, kas dzīvo pēc mūsu dotā parauga, 18 jo daudzi dzīvo tā, kā
jums bieži esmu mēdzis par viņiem teikt, bet tagad jau raudot saku:viņi ir
Kristus krusta ienaidnieki. 19 Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, un
kauna darbi ir viņu gods. Viņiem rūp tikai zemes lietas, 20 bet mēs piederam
debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu, 21 kas
pārmainīs mūsu zemības miesu un darīs to līdzīgu viņa godības miesai, darbojoties
tam spēkam, kas spēj visu pakļaut viņam. Pamudinājumi1 Tad
nu, mani mīļie un ilgotie brāļi, jūs, kas esat mans prieks un vainags, tā,
mīļotie, pastāviet Kungā.
Lk 13:31-35; Jēzus
raud par Jeruzālemi (Mt 23:37–39)31 Tad pienāca daži farizeji un viņam
sacīja:"Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi
nonāvēt." 32 Viņš tiem sacīja:"Ejiet un sakiet šai lapsai:redzi, es
izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.
33 Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas
pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas
nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es
esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem
spārniem, bet jūs negribējāt. 35 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts.
Un es jums saku:jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs
teiksiet:svētīts, kas nāk Kunga vārdā!"
Sprediķa audioieraksts
|
