Mājaslapa
2013.03.10 16:24
Reminiscere – Gavēņa laika otrā svētdiena
1 Moz 15:1-12,17-18; Dieva derība ar Ābramu (Ebr 11:8–10)1 Pēc visa tā Ābramam redzējumā nāca Kunga vārds:"Nebīsties Ābram, es – tavs vairogs, tava alga jo liela!" 2 Un Ābrams teica:"Kungs Dievs! Ko tu man dosi?! Es esmu bez bērniem, un manu īpašumu mantos damaskietis Elīezers!" 3 Ābrams teica:"Redzi! Tu man neesi devis pēcnācēju, un, redzi, manā namā dzimis vergs nu būs mans mantinieks!" 4 Un, redzi, Kunga vārds viņam:"Šis nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tevis paša nācis, – tas būs tavs mantinieks!" 5 Viņš to izveda laukā un teica:"Palūkojies debesīs un skaiti zvaigznes! Vai vari tās saskaitīt?" Un viņš tam teica:"Tik tev būs pēcnācēju!" 6 Un viņš ticēja Kungam, un tas tika pieskaitīts viņam par taisnību. 7 Un viņš teica tam:"Es esmu Kungs, kurš tevi izveda no kaldiešu Ūras, lai tev dotu šo zemi par īpašumu!" 8 Un tas teica:"Kungs Dievs! Kā lai es zinu, ka to mantošu?" 9 Un viņš tam teica:"Ņem man trīsgadīgu teli un trīsgadīgu kazu, un trīsgadīgu aunu, un dūju, un balodi!" 10 Un tas ņēma viņam šo visu, pārgrieza tos vidū uz pusēm un salika gabalus kopā, bet putnus viņš nepārgrieza. 11 Un pār nokautajiem nolaidās maitasputni, bet Ābrams tos aizbaidīja. 12 Saulei rietot, Ābramam uzkrita dziļš miegs, un, re, viņam uzkrita šaušalas, dziļa tumsa. 13 Un viņš teica Ābramam:"Lai tu zināt zini, ka tavi pēcnācēji mitīs zemē, kas tiem nepieder, – viņi vergos un tiks apspiesti četri simti gadus! 14 Bet pēc tam es tiesāšu arī to tautu, kurai viņi būs vergojuši, – kad tie ar savu lielo mantību būs aizgājuši prom! 15 Tu aiziesi mierā pie saviem tēviem un tiksi aprakts lielā vecumā! 16 Un ceturtajā paaudzē viņi atgriezīsies uz šejieni, jo amoriešu vaina vēl nav piepildīta līdz šim laikam!"17 Un saule bija norietējusi, un bija dziļa tumsība, un, redzi, krāsns kūpēja, un starp gaļas gabaliem lodāja uguns! 18 Todien Kungs slēdza ar Ābramu derību, sacīdams:"Šo zemi es dodu taviem pēcnācējiem – no Ēģiptes upes līdz lielajai Eifrātas upei!
Flp 3:17-4:1; 17 Brāļi, ņemiet par paraugu mani un skatieties uz tiem, kas dzīvo pēc mūsu dotā parauga, 18 jo daudzi dzīvo tā, kā jums bieži esmu mēdzis par viņiem teikt, bet tagad jau raudot saku:viņi ir Kristus krusta ienaidnieki. 19 Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, un kauna darbi ir viņu gods. Viņiem rūp tikai zemes lietas, 20 bet mēs piederam debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu, 21 kas pārmainīs mūsu zemības miesu un darīs to līdzīgu viņa godības miesai, darbojoties tam spēkam, kas spēj visu pakļaut viņam. Pamudinājumi1 Tad nu, mani mīļie un ilgotie brāļi, jūs, kas esat mans prieks un vainags, tā, mīļotie, pastāviet Kungā.
Lk 13:31-35; Jēzus raud par Jeruzālemi (Mt 23:37–39)31 Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja:"Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt." 32 Viņš tiem sacīja:"Ejiet un sakiet šai lapsai:redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu. 33 Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 35 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku:jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet:svētīts, kas nāk Kunga vārdā!"