Meld.: J. 155
Kad redzu, Dievs, es Tavu roku darbu, Kā zemi, debesis Tu radījis, Kas cilvēks ir, ka mini viņa vārdu, Un to sev līdzīgu Tu veidojis? Tad varu godbijībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Tad varu godbijībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
Kad pieminu es Kristus krusta nāvi, Ko Viņš par mūsu grēkiem izcieta, Ar Viņu Dieva priekšā taisnots stāvu, Viņš arī manu sodu maksāja, Tad varu pateicībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Tad varu pateicībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
Reiz Kristus nāks, un visi Viņu redzēs, Tad apklusīs, kas Viņu nievāja. Ne nāve vairs, bet jauna zeme, debess Būs alga tiem, kas Viņu meklēja. Sirdsskaidrie Tavu vaigu skatīsies, Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Sirdsskaidrie Tavu vaigu skatīsies, Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
Ierakstīts draudzē 2010. gada 8. augustā
|