Meld.: J. 114 (Jēzus dzīvo mūžīgi)
Jēzus dzīvs, un es tam līdz! Nāve, ko tavs dzelon's dara? Aust aiz kapa jaunais rīts, Lauzta nāves tumšā vara. Dzīvība man mantota; Tā ir mana cerība.
Jēzus dzīvs, Nu valstība Tam par visu zemi dota. Bērnu tiesa zināma: Dzīvot, valdīt līdz Tam godā. Ko Dievs lemj, Viņš piepilda; Tā ir mana cerība.
Jēzus dzīvs, kas šaubās vēl, Grēko pret tā Kunga godu. Soģim pārkāpēja žēl, Viņš tam atlaiž spriesto sodu. Kristus mūsu taisnība; Tā ir mana cerība.
Jēzus dzīvs, es pestīts nu, Dzīvība Tam pieder mana; Sirdi Viņam nodošu, Turēšos pie Labā Gana; Vājiem Viņš nāk palīgā; Tā ir mana cerība.
Jēzus dzīvs, es satveru Ticīgs sava Kunga rokas. Kas man Viņu laupītu, - Laime, gods vai sāpes, mokas? Sirds pie Viņa saistīta; Tā ir mana cerība.
Jēzus dzīvs, Nu dzīvībā Es caur nāves vārtiem nākšu, Pašā nāves stundiņā Debess mieru sajust sākšu, Sirds teiks drošā ticībā: «Kungs, Tu mana cerība!»
Ierakstīts draudzē 2010. gada 25. aprīlī 
| 
