Kungs, dod man spēku Tavas mokas vērot, To dziļo mīlestības jūru mērot, Kas Tevi, grēku nastu nesot, spieda Mirt mūsu vietā.
Ar Dievu viens un tomēr miesās dzimis, No debess pils līdz zemes pīšļiem grimis. Un beidzot miris grēcinieku labā Pie krusta staba.
Kāds darbs, kāds brīnums, kas še priekšā stājas, Sirds dreb un nevar saprast to, kā klājas, Prāts šausmās reibst, kad apcer baigo stāstu Par grēka lāstu!
Dievs taisni spriež, Viņš soda visu ļaunu; Dievs pestī mūs, dod arī spēku jaunu. Pie krusta to ar bailēm un ar prieku Es vērā lieku.
Ak, Kungs, uz kura nopelnu es ceru, Es, zemē krītot, Tavu roku tveru, Kā bērns priekš mīļā Tēva vaiga smaidu, Uz Tevi gaidu.
Kungs, saņem manu vājo pateicību Par Tavu lielo, lielo Žēlastību, Ar ko Tu savu dzīvību no sevis Par mani devis.
Ierakstīts draudzē 2010. gada 28. februārī 
|
