Draudze
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
- Vizuāla videoeksursija pa mūsu baznīcas apkārtni
- Vēsturisks apraksts
- No Sallijas Benfeldes raksta "Nenoteiksmes gaisotnē"
- "Neārdi kapus - tapsi nolādēts!
- J. Baumaņa un A. Baumaņa kaps
- J. K. Broces kaps
- O. Hūna kaps
- K. Levis of Menāra kaps
- Kapa piemineklis A. Fītinghofai
- Kapa piemineklis B. K. Grimmu ģimenei
- Kārlis Gotlobs Zontāgs
- Jēkaba nodalījuma izvadīšanas kapliča
- XXXI - Kapliča
- XXXII - Kapliča
- XXXIII - Kapliča
- Kristiāns Jāks Petersons
- Jaunatrastas Jēkaba kapu ilustrācijas
- Koki, krūmi un augi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Vai cenšaties draudzei piesaistīt jaunus cilvēkus?
Jā, stāstu par mūsu draudzi, mācītāju un baznīcu
Nē, jo baznīcā iešanu uzskatu par savu individuālu lietu
Nē, jo man neviens nav teicis, ka tas būtu jādara
Neesmu domājis par to
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Izdrukāt 

J. K. Broces kaps


Rīga, Lielie kapi, Jēkaba nodalījums. Valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr. 80, valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 7305 - LR KM 1998. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 128.

Johans Kristofs Broce (Johann Christof Brotze) (1742 - 1823) - čehu izcelsmes Baltijas vēsturnieks. 1768.g. beidzis Vitenbergas universitāti, iegūstot doktora grādu. No 1769. līdz 1815. gadam pasniedzējs Rīgas Ķeizariskajā licejā. Pirmais Latvijas kultūras pieminekļu aprakstītājs, pētnieks un kārtotājs. Norakstījis dokumentus, hronikas, zīmējis arhitektūras pieminekļus, sadzīves ainas, tērpus, monētas u.c. No Broces savāktajiem materiāliem saglabājušies 111 sējumi. Viņa ievērojamākais darbs - "Sammlung verschiedener liefländischer Monumente, Prospecte, Münzen, Wappen etc." (10 sējumos).

Pie kapa 1845. gadā uzstādīts tēlnieka G. Kelli smilšakmenī veidots piemineklis stēlas formā. Stēlas augšējo galu grezno trīs palmetveidīgas akrotērijas. Ap pieminekli atradusies sētiņa, kuras dzelzs kalumā veidotie ķēžu posmi zuduši, saglabājušies stabiņi ierobežotā laukuma stūros.


Johans Kristofs Broce

Vikipēdijas raksts


Johans Kristofs Broce (1742. gada 1. septembris -1823. gada 4. augusts) bija čehu izcelsmes vācbaltiešu apgaismotājs, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, un novadpētnieks, kas darbojās XIX gs. sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā. Broces darbiem raksturīga klasicisma kompozīcija un dekorativitāte. Ainavās izmantojis kartušas un stafāžu.

Broce dzimis Gerlicā (Saksijā), bet no 1768. gada dzīvoja Rīgā. Viņš studējis teoloģiju Leipcigā, filozofiju - Virtenbergā. Bijis Rīgas Liceja rektors, publicējis daudzus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi. Daudz zīmējis (piemēram, Rīgas priekšpilsētas skatus, zemnieku ainas). Viņa tautastērpu zīmējumi ir nozīmīgs kultūrvēsturisku pētījumu materiāls. Ārkārtīgi vērtīgs ir arī viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums" desmit sējumos.

Plašāka informācija šeit:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Johans_Kristofs_Broce
   

Par J. K. Broci:

http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/janvaris/16-2/

Lasiet arī Nekropolē!

Dzimšanas datums: 01.09.1742 (Šajā dienā dzimušie vai mirušie)
miršanas datums: 04.08.1823 (Šajā dienā dzimušie vai mirušie)
Papildus vārdi: Johann Christoph Brotze
Kategorijas: docentsgleznotājs (-a)pedagogs, skolotājssaistīts ar Latvijuvēsturnieks
Tautība: vācietis
Kapsēta: Rīgas Lielie kapi

Johans Kristofs Broce bija  vācbaltiešu apgaismotājs, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kurš darbojās XIX gs. sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā.

Viņa darbu digitālā kolekcija apskatāma šeit

Dzimis 1742. gada 12. septembrī Gerlicā (Saksijā), sāls svērēja ģimenē.

Bērnībā ļoti slimīgs, vāja redze, kuras dēļ vecāki pretojušies zēna vēlmei zīmēt.

Johanam Kristofam izdevās uzsākt mācības Gerlicas ģimnāzijā, gan bez kādām cerībām uz tālākām studijām. Tad tēva darba devējs Friče pieņēmis to savā namā - pa dienu Johans apmeklēja ģimnāziju vai pasniedza privātstundas, bet vakaros palīdzējis patronam grāmatvedībā (Septiņgadu karalaikā Friče bija armijas labības noliktavas pārzinis). Par nopelnīto naudu Broce maksājis par matemātikas un ģeometrijas privātstundām. Bez tam jau bija sasniedzis atzīstamu tehnisku meistarību plānu rasēšanā, ka izgatavojis pat tādus pilsētas vajadzībām.

1763. gadā pēc Hubertusburgas miera līguma, kas noslēdza Septiņgadu karu, Broce par nopelniem pilsētas labā saņēma rātes stipendiju studijām augstskolā (vēlāk ar Fričes palīdzību stipendija tika palielināta).

Tas ļāva uzsākt teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Tur iepazinies ar teologu un Baznīcas vēsturnieku, profesoru Johanu Matiasu Šreku (Schröckh), kļuva par tā jaunākā brāļa privātskolotāju un paša zinātnieka privātsekretāru. Kad Šreks pārcēlās uz Vitenbergas universitāti (Martin-Luther-Universität Halle-Wittenberg), Broce tam devās līdzi, imatrikulējās un pēc gada jau aizstāvējafilosofijas (Weltweisheit) zinātņu doktora grādu.

Saņēmis piedāvājumu strādāt par mājskolotāju Rīgas rātskunga un virssoģa (Obervogt) Gotharda Fēgezaka ģimenē, Broce atteicās no akadēmiskās karjeras un 1768. gada decembrī ieradās Rīgā. Darba devēja plašā bibliotēka par Livonijas vēsturi ļoti ieinteresējusi Broci, un, iepazīstoties ar diviem citiem Baltijas vēstures avotu vācējiem - birģermeistaru Peteru Šīfelbeinu (1687.-1771.) un Vendenes prāvestu Heinrihu Baumanu (1716.-1790.), - šī interese tikai pieauga. Par mājskolotāju nostrādāja nepilnu gadu - Rīgas Ķeizariskajā licejā (Kaiserliches Lyzeum zu Riga) atbrīvojās subrektora (t.i. pasniedzēju) amata vieta (līdzšinējais subrektors H.E.Šrēders kļuva par mācītāju) un Broce pieņēma izmantoja izdevību kandidēt uz šo amatu (cerot ar laiku, tāpat kā viņa priekšgājējs, kļūt par mācītāju), turpmākos 46 gadus pavadot kā pasniedzējs. 1783. gadā pēc konrektora J.B.Erdmaņa nāves Broce kļuva par konrektoru (t.i. rektora vietnieku), bet 1801. gadā pēc rektora F.V.Geca (Götz) nāves pildīja arī liceja rektora pienākumus. 1804. gada 16. septembrī licejs tika pārveidots par ģimnāziju un Broce tur turpināja strādāt kā virsskolotājs. 1808. gadā saņēma titulārpadomnieka nosaukumu, kas piešķīra zināmas papildus privilēģijas un tiesības uz valsts pensiju. 1815. gadā Broce pameta aktīvo darbu, aizejot pensijā.

Miris 1823. gadā, apglabāts Lielajos kapos (arh. G.Kelli veidots smilšakmens piemineklis).

***

Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) dzimis Gerlicā, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju un apguvis tehnisko zīmēšanu. 1768. gadā Broce pārnāk uz Rīgu un strādā par mājskolotāju, bet no 1769. gada ir pedagogs Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādā 46 gadus. Broce pieskaitāms vēlīnai humānisma virziena t.s. erudītu skolai un par savu galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu un apstrādāšanu. Broce krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja visu, kas viņam likās nozīmīgs: cilvēkus, celtnes, monētas, ģerboņus, pilsētu plānus, tehniskus jaunievedumus utt., turklāt visu fiksēdams ar lielu precizitāti un zīmējumiem vienmēr pievienodams rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet reizēm aizņem vairākas lappuses. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās tikai Broces zīmējumos un aprakstos, kuri sakopoti viņa nozīmīgākajā darbā “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente ...”

Šis krājums aptver 10 ādā iesietus sējumus (3246 lpp.; lapu formāts - 33 x 21 cm). Vairums attēlu ir Broces oriģinālzīmējumi, bet izmantoti arī citu autoru plāni un zīmējumi. Daļa Broces oriģinālattēlu ir vienkrāsaini tušas zīmējumi ar spalvu. Krāsainie zīmējumi ir vai nu akvareļi, vai ar ūdenskrāsu tonēti spalvas zīmējumi. Diemžēl šodien atsevišķas krāsas šajos 18. un 19. gs. zīmējumos jau ir izbalējušas, piem., debesu zilganie un dzeltenīgie toņi; dažreiz no tiem palikuši tikai atsevišķi plankumi.

Broces zīmējumos un aprakstos attēloti Baltijas dižciltīgo ģerboņi, arhibīskapu, bīskapu, pilsētu, tiesu, baznīcu, zīmogi, pieminekļi un uzraksti uz kapakmeņiem, ēkām, zvaniem, kausiem u.c. priekšmetiem, Baltijas muižu, piļu, pilsētu un apdzīvotu vietu skati, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas, baznīcas, kā arī atsevišķu vietu topogrāfiskās kartes, pilsētu un lauku iedzīvotāji, to apģērbs, iedzīve un profesija un darba procesu raksturojums, dažādas tehniskās ierīces (ūdensvads, telegrāfs u.c.). Šeit sameklējamas ziņas par daudzām Latvijas un Igaunijas pilsētām. Broces darba stilam raksturīgs, ka par konkrēto pilsētu savāktas iespējami daudz liecības. Piem., lai parādītu pilsētas attīstību, Broce savācis dažādos gados zīmētos plānus, zīmējis pilsētas nozīmīgākās celtnes, devis pilsētas vēstures aprakstu un ekonomisko un administratīvo raksturojumu. Sniedzis ziņas par pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos.

 

Visu šo laiku nepārtraukti zīmēja laikabiedrus, ēkas, pieminekļus, priekšmetus, izgatavoja tūkstošiem dokumentu un dažādu manuskriptu kopiju, ar apbrīnojamu precizitāti dokumentējot sava laika sabiedrību un sadzīvi. Broces darbiem raksturīga klasicisma kompozīcija un dekorativitāte. Ainavās izmantojis kartušas un stafāžu. Pētījis un publicējis daudzus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi. Īpaši nozīmīgs kā avots ir viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums" desmit sējumos.

Bibliogrāfija:

  • Brotze Johann Christoph. Rückblick in die Vergangenheit. - Riga, 1805-1814
  • Brotze Johann Christoph. Biographie. - Riga, 1815
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 1. sējums Rīgas skati, ļaudis un ēkas. - Zinātne: Rīga, 1992. ISBN 5-7966-0313-2 ISBN 5-7966-0314-0
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 2. sējums Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. - Zinātne: Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1017-1
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 3. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. - Zinātne: Rīga, 2002. ISBN 5-7966-0314-0
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 4. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2007. ISBN 9984-601-82-X
Pārpublicēts no: http://www.nekropole.info/lv/Johans-Kristofs-Broce#.Uft01_EfMl8.facebook
 

Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"





Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


Atjaunotās draudzes pirmā priekšniece, diakonijas grupas vadītāja neredzīgo aprūpei



Ligita Lauma Ozola

atjaunotās draudzes pirmā priekšniece, diakonijas grupas vadītāja neredzīgo aprūpei
mājās 67532836
mob. 29949932


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »