Draudze
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
- Vizuāla videoeksursija pa mūsu baznīcas apkārtni
- Vēsturisks apraksts
- No Sallijas Benfeldes raksta "Nenoteiksmes gaisotnē"
- "Neārdi kapus - tapsi nolādēts!
- J. Baumaņa un A. Baumaņa kaps
- J. K. Broces kaps
- O. Hūna kaps
- K. Levis of Menāra kaps
- Kapa piemineklis A. Fītinghofai
- Kapa piemineklis B. K. Grimmu ģimenei
- Kārlis Gotlobs Zontāgs
- Jēkaba nodalījuma izvadīšanas kapliča
- XXXI - Kapliča
- XXXII - Kapliča
- XXXIII - Kapliča
- Kristiāns Jāks Petersons
- Jaunatrastas Jēkaba kapu ilustrācijas
- Koki, krūmi un augi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Vai cenšaties draudzei piesaistīt jaunus cilvēkus?
Jā, stāstu par mūsu draudzi, mācītāju un baznīcu
Nē, jo baznīcā iešanu uzskatu par savu individuālu lietu
Nē, jo man neviens nav teicis, ka tas būtu jādara
Neesmu domājis par to
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Izdrukāt 

No Sallijas Benfeldes raksta "Nenoteiksmes gaisotnē"
 

Lielie kapi

Saskaņā ar Rīgas Izpildkomitejas 1967. gada 23. aprīļa lēmumu Lielo kapu teritorijā tika ierīkots Memoriālais parks, kuru šodien apsaimnieko Rīgas pašvaldības aģentūra «Rīgas dārzi un parki». Tā teritorija ir 22 ha, no kuriem12 ha ir I kat., 10 ha – II kat.

Ieskats vēsturē

Viss sākās tajos laikos, kad no 1770. gada līdz pat 1772. gadam Krievijā plosījās mēris. Mēra apkarošanas kampaņas laikā tika izdots arī ukazs, kas aizliedza mirušos apbedīt baznīcās un pie tām. Rīgā šī pavēle tika saņemta 1773. gada 23. februārī. Tajā bija sacīts, ka turpmāk mirušos drīkst apbedīt tikai kapsētās, kas atrodas vismaz 300 asu attālumā no pilsētas. Saskaņā ar šo pavēli Rīgas pilsēta aptuveni divus kilometrus aiz pilsētas toreizējām robežām 1773. gadā ierīkoja kapsētu, ko mūsdienās pazīstam kā Lielos kapus. Šajos kapos sākotnēji tika iedalītas atsevišķas teritorijas lielākajām pilsētas draudzēm. Savas vietas tika Doma, Sv. Pētera, Sv. Jāņa, Reformātu, Jēzus un Ģertrūdes (tagad Vecā Sv. Ģertrūdes draudze) draudzei. Nodalījumi bija apjozti ar koka žogiem. Gadu gaitā robežas kapsētā izzuda un izveidojās mūsdienās redzamais «parka» plašums. Pirmās ziņas par būvēm saistās ar žoga celtniecību 1802. gadā (arhitekts K. Hāberlands, būvmeistars J. Gotfrīds). Jauno sarkano ķieģeļu žogu ar dēļu posmiem pabeidza 1807. gadā. Savukārt 1824. gadā pēc J. Cigras ierosinājuma sāka būvēt Miera ielu, ko klāja ar bruģi, gar ielas malām stādīja liepu rindas un ierīkoja solus. 1823. gadā J. Cigra jau bija izstrādājis Lielo kapu projektu. Arhitekts ierosināja kapos izveidot skaistu dārzu ar zālieniem un puķu dobēm, kokiem un košuma krūmiem. Bija paredzēts, ka taisnie, platie ceļi un šaurie šķērsceliņi sadalīs kapu teritoriju regulāros kvadrātos un garenos taisnleņķa četrstūros. Laukumos starp šķērsceļiem paredzēja apbedīt mirušos, kuru kapavietu nerotās piemineklis. Tādējādi tiktu panākta iespēja labi pārredzēt kapu teritoriju. Atsevišķos kapu apgabalos bijuši paredzēti parkveida plānojumi, kas, jāpiebilst, nākamajos projektos vairs neparādījās. Saprotams, ka projektā centrālā ieeja bija paredzēta no Miera ielas – vārtu priekšā 1825. gadā izveidoja pusapļa laukumu, kam apkārt sastādīja apses. 1773. gadā Pokrova kapos uzcēla Pasludināšanas baznīcu no koka, bet 1777. gadā – Pokrova baznīcu, kas 1875. gadā nodega. Tagadējā baznīca uzcelta 1879. gadā (arhitekts R. Pflūgs). Lielajos kapos līdz pat mūsdienām saglabājušās daudzas kapenes, kas lielākoties celtas 18. gadsimta beigās, pārsvarā tās «runā» to gadu arhitektūras valodā – barokā un klasicismā. Vēlāko gadu celtnes jau pārstāv tīru eklektiku. Interesanti, ka kapos tapušas ne vien sargu mājas, uzgaidāmās telpas sēru viesiem, bet arī siltumnīcas, kur audzēti dekoratīvie stādi un puķes. Vēl 1902. gadā Jēkaba kapos koka siltumnīcas vietā uzcelta mūra siltumnīca. Mēness ielas pusē bijis arī kiosks puķu tirdzniecībai. Vēlāk tāda pati siltumnīca uzcelta arī Pokrova kapos. Apbedīšanu Lielajos kapos pārtrauca tikai 1957. gadā, Pokrova kapos – 1964. gadā.

Vērtīga zeme bez vērtības

Mainoties laikiem un atjaunojoties īpašumtiesībām, Lielo kapu teritorija tika atdota luterāņu draudzēm. Taču tām nav naudas šā lielā īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai, tādēļ Rīgas pašvaldība kapu teritoriju joprojām cenšas daudzmaz uzturēt kārtībā, katru mēnesi šim nolūkam tērējot divus tūkstošus latu. Rīgas Domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš stāsta, ka šo 22 ha kadastrālā vērtība ir aptuveni 22 miljoni latu, bet tirgus cena šai teritorijai ir nulle, jo šeit neko nedrīkst celt, tātad neko arī nevar nopelnīt. Patiesībā situācija ir paradoksāla, kā tas nereti ir ar baznīcas īpašumiem, kuriem ir arī liela kultūrvēsturiska vērtība, proti, īpašums pieder baznīcai, bet par tā apsaimniekošanu jāmaksā visiem nodokļu maksātājiem. Kā zināms, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) grib atgūt savā īpašumā arī Pēterbaznīcu. Lai gan Rīgas Domes deputātu nostāja nebūt nav tik viennozīmīga un nav teikts, ka Dome gribēs baznīcai šo īpašumu atdot – jo tik un tā nauda tās apsaimniekošanai un remontiem agri vai vēlu tiks prasīta no pilsētas un valsts budžeta –, Rīgas Dome plāno mainīt Pēterbaznīcu pret Lielajiem kapiem. Askolds Kļaviņš skaidro, ka situācija patiesībā ir kā runga ar diviem galiem: Lielie kapi ir kļuvuši par pilsētas parku, kur starp memoriāliem apbedījumiem ir daudz vēsturisku objektu un mākslas darbu, kas tiek intensīvi iznīcināti un iet bojā. Rīgas pilsēta, apzinoties savu funkciju, vēlētos pārņemt Lielos kapus savā īpašumā. Parks nav pašvaldības īpašums, tādēļ ieguldīt līdzekļus un atjaunot kapličas nedrīkst. Arī Rīgas Domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns publiski ir paudis, ka Dome risina sarunas ar LELB par Lielo kapu maiņu pret Pēterbaznīcu. Kā jau teikts, šobrīd šo teritoriju apkopj Rīgas Dome, katru gadu tērējot aptuveni 24 tūkstošus latu. Sākotnēji pašvaldība ir vēlējusies vienkārši pārņemt kapus bez maiņas, kam LELB neesot piekritusi, tāpēc pašlaik ir rasts risinājums dot pretī Pēterbaznīcu. Askolds Kļaviņš saka, ka ir iespējams arī cits risinājums – šo teritoriju pilsēta no baznīcas varētu atpirkt par aptuveni diviem miljoniem latu. Tomēr maiņa droši vien būtu saprātīgāks risinājums, jo Pēterbaznīcu pilsētai, visticamāk, nāksies atdot. Pirms pašvaldību, bet it sevišķi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām jautājumu par Pēterbaznīcu noteikti gribēs lemt Saeima. Par tās lēmumu šaubu nav jau tagad, jo vēlētāju balsis ir vajadzīgas visām partijām, tādēļ tās meklē baznīcas atbalstu. Rīgas Domei būs nepieciešams laiks, lai nokārtotu ar īpašuma tiesībām saistītos jautājumus, taču kapu atdošana pašvaldībai palīdzētu tos labāk uzturēt.

Lielajos kapos ir apglabāti vairāki pazīstami kultūras darbinieki un rātskungi. Tajos atrodas piemineklis gan Krišjānim Valdemāram, gan Andrejam Pumpuram, Krišjānim Baronam, Fricim Brīvzemniekam. Rīgas Domē tiek apspriesta iespēja Lielo kapu teritorijā, aptuveni 35 hektāru platībā (kopā ar Pokrova kapu teritoriju), izveidot Memoriālo parku. Paredzēts, ka parks veiktu gan informatīvi muzejisku funkciju, gan darbotos kā specifisks tūrisma objekts. Lielajos kapos esošie pieminekļi esot raksturīgas sava laika liecības, tie ir izcili tēlniecības mākslas darbi, kādi Latvijā citviet vairs nav saglabājušies, savulaik informējis Rīgas Domes Pieminekļu padomes loceklis Eižens Upmanis: «Kapsētā ir daudz piemiņas zīmju un pieminekļu ar augstu māksliniecisko vērtību, bet kapličas ir nozīmīgi memoriālās arhitektūras paraugi.» Lielie kapi ir ievērojamākā piemiņas vieta Rīgā, kas glabā daudzu paaudžu rīdzinieku likteņstāstus vairāk nekā divu gadsimtu garumā – kopš 1772. gada. Kapos atdusas daudz ievērojamu rīdzinieku, kuriem pilsētā ir piemiņas plāksnes, viņu vārdi ir iemūžināti muzejos, bet atdusas vietas ir aizaugušas un sapostītas. Eiropā ir astoņi apbedīšanas kultūras muzeji, kuru pieredzi varētu pārņemt Rīga, veidojot Memoriālo parku. •

Raksta adrese internetā:

http://videsvestis.lv/format.asp?ID=112&what=22

 


 
Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"





Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


Atjaunotās draudzes pirmā priekšniece, diakonijas grupas vadītāja neredzīgo aprūpei



Ligita Lauma Ozola

atjaunotās draudzes pirmā priekšniece, diakonijas grupas vadītāja neredzīgo aprūpei
mājās 67532836
mob. 29949932


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »