Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes vēsture
Autors: Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS (1910.-2002.)
Rīgas evaņģēliski luteriskā Kristus draudze izaugusi no Baznīcas aprūpes pār neredzīgajiem. Tā dibināta 1926. gada 18. aprīlī. Draudzes priekšgalā stājās neredzīgs mācītājs Augusts Grigors. Tas bija pirmais šāds gadījums Latvijas Baznīcas vēsturē. Diemžēl mācītāja A. Grigora mūžs traģiski aprāvās drīz pēc draudzes dibināšanas.
1932. gadā Kristus draudzes priekšgalā stājās izcilais latviešu teologs Edgars Rumba. No šī laika draudze piedzīvoja ļoti strauju augšupeju, par tās locekļiem kļuva arī daudzi redzīgie, tomēr līdz pat šodienai īpašā draudzes aprūpē ir tas neredzīgie.
Līdz Otrajam pasaules karam Kristus draudzes dievkalpojumi tika noturēti Pētera - Pāvila baznīcā. Vācu okupācijas varas iestādes to aizliedza, jo Pētera - Pāvila baznīca atradās militārā objekta Citadeles - teritorijā. Tad Kristus draudze, tepat kā vēl pāris mazākas draudzes, sāka savus dievkalpojumus noturēt Vecajā Ģertrūdes baznīcā (tā bija palikusi tukša, jo 1939. gadā baznīcas vācu draudzes locekļi bija izceļojuši. Padomju okupācijas režīms centās ierobežot Baznīcas aktivitātes, tāpēc tika izdots rīkojums, ka katrā baznīcā drīkst būt tikai viena draudze. Tā nu šīs trīs draudzes formāli apvienojās vienā Vecās Gertrūdes baznīcas draudzē, un tās sastāvā Kristus draudze pastāvēja līdz pat okupācijas beigām.
1991. gadā Kristus draudze tika atjaunota kā suverēna draudze un saņēma atļauju savām vajadzībām izmantot Jēkaba kapelu (tā atrodas Jēkaba kapu teritorijā Lielo kapu kompleksā).
Sākās rosīgs baznīcas atjaunošanas darbs, jo tā tika saņemta nožēlojamā stāvoklī. Okupācijas laika tur atradusies zārku darbnīca. Baznīcas sakopšanai naudu ziedojuši ne tikai paši draudzes locekļi, kuru vidū ir daudz neredzīgo un trūcīgo. Palīdzība nākusi arī no privātpersonām ārzemēs, tāpat no Holandes ev.- lut. Baznīcas, bet visvairāk no Holckirhes (Holzkirche) draudzes Bavārijā. Tas viss ļāvis baznīcas iekštelpas savest tādā kārtībā, lai tur varētu ritēt rosīga garīgā dzīve: regulāri tiek noturēti dievkalpojumi, darbojas svētdienas skola, notiek katehēzes nodarbības utt.
Tomēr nav draudzes spēkos veikt pilnīgu baznīcas ēkas restaurāciju, savest kartībā tas fasādi, atjaunot zvanu torni, ierīkot celiņu (pašreizējais lietus laikā pārvēršas melnos dubļos). Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu šīs lietas būtu paveicamas, un arhitektūras piemineklis - Jēkaba kapela - kļūtu par skaistu akcentu vecākajā Rīgas kapsētā – Lielajos kapos.
