Izdrukāt 

Augusts Grigora dzīvesstāsts

3.02.2016.

Augusts Grigors -  neredzīgais mācītājs ar LU teoloģijas kandidāta grādu

Augusts Grigors - the blind pastor with  a degree in theology from the University of

Jāna Jēruma-Grīnberga

Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudze Rīgā

Valdis Gavars

Dr.h.c.sc.ing., Latvijas Zinātņu akadēmija

Augusts Grigors dzimis 1879. gadā kalpu ģimenē Umurgas pagastā. Kad Augustam bija 5 gadi, viņš saslima ar bakām un pilnībā zaudēja redzi. Mācījās Strazdmuižas neredzīgo institūtā un beidza tā pilnu kursu (1891 – 1899).

Būdams pilnīgi neredzīgs, viņš iemācījās izgatavot sukas, kājslaukāmos un pindzeles. Pēc mācībām atvēra kopīgu suku un pindzeļu darbnīcu. Pirmā pasaules kara laikā zirgu suku pieprasījums strauji pieauga, un viņš labi nopelnīja. 

1910. gadā apprecējās ar Šarloti Rengu, viņu ģimenē piedzima divas meitas. A. Grigors uzsāka sabiedrisko darbību 1908. gadā, nodibinot neredzīgo palīdzības biedrību «Filantropija». 1920. gadā viņš iestājās LU Teoloģijas fakultāte un bija pirmo absolventu skaitā, kuri 1924. gadā beidza fakultāti ar teoloģijas kandidāta grādu. 

Leopolds Roze bija viņam nenovērtējams palīgs studiju laikā. 1925. gadā Augusts Grigors ierosināja un kopā ar draugiem nodibināja Neredzīgo Kristīgo draudzi, kas darbojās līdz 1940. gadam. Draudzes darbību atjaunoja 1991. gadā, tajā ir 250 draudzes locekļu. A. Grigora mazmeita 2008. gādā ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi. Uz Latviju pārcēlusies 2013. gadā un ir mācītāja Rīgas Anglikāņu baznīcā.

*** 

Augusts Grigors dzimis Mūrnieku mājās Umurgas pagastā 1879. gadā. Mūrnieki bija plaša saimniecība, tajās bija arī lielās vēja dzirnavas. Viņa tēvs ir Klāvs, māte – Līze, un ģimenē bija 6 bērni. Viņi vairākkārt mainīja mājas: no Mūrnieku uz Striņķu, tad Paldažu mājām. Līze saviem bērniem mācīja lasīt un galvas gabalus. Augusts daudz ko iemācījās, īpaši matemātiku no savas vecākās māsas.  Paldažu mājās 1884. gadā vasaras karstākajā laikā ieviesās bakas. No plašās saimes locekļiem saslima deviņi. Seši slimību pārcieta viegli, bet Augusts gulēja dažas dienas bez valodas. Nāve gāja secen, bet viņš zaudēja redzes spēju.

Pēc dažiem gadiem, kad viņš ar brāli gulēja klēts augšā, Jurģu rītā izcēlās ugunsgrēks, un brālis viņu satvēris aiz rokas noveda lejā un izglāba.

Augusta māte stāstījusi: “Kamēr viņš bija redzīgs, mīlējis no citiem bērniem aiziet savrup, bet kad palicis neredzīgs, ņēmis visdzīvāko dalību bērnu rotaļās”. Augustam Rīgā, Reimera klīnikā tika veikta kreisās acs operācija, bet bez panākumiem.

Augusts Grigors Neredzīgo institūtā Strazdmuižā Juglā iestājās 12 gadu vecumā. Tur viņš mācījās līdz 1899. gadam. Pa šo laiku nobeidza institūta skolas pilnu kursu, un arī kopā ar citiem izmācījās taisīt sukas, kājslaukāmos un pindzeles. Institūtu beidzot viņiem izsniedza Ausrüstung, jeb pūru, kas sastāvēja no nepieciešamajiem darba rīkiem un nepieciešamā daudzuma materiāliem, kokiem suku un pindzeļu izgatavošanai.

Pēc mācību nobeigšanas Augusts Grigors ar Jāni Upedanu atvēra kopīgu Suku un pindzeļu darbnīcu Rīgā, Brīvības ielā 134. Viņiem bija jāiztur ļoti sīva konkurence ar jau esošajām darbnīcām, bet ar vecāku palīdzību viņi noturējās. Pēc 10 gadiem Augusts jau atvēra savu darbnīcu un veikalu Brīvības ielā 72. Viņam daudz palīdzēja māsa Kristīne. Kara laikā zirgu suku pieprasījums strauji pieauga, un viņa darbnīca paplašinājās līdz 40 strādniekiem.

Iepirktais zirgu astu materiāls pēc kara palika 50 reizes dārgāks nekā krievu laikos, līdz ar to Augusta bizness izrādījās ļoti veiksmīgs.

Augusts Grigors 1910. gadā salaulājās ar Provodņika sabiedrības ierēdni Šarloti Rengu un ieguva arī sev palīgu darbā [1]. Viņiem ģimenē piedzima divas meitas Lauma (1912 – 1988) un Mirdza (1918 – 1997). Laumas ģimenē dzimusi  meita Jāna (1953).

Mācoties Neredzīgo institūtā Augusts apmeklēja dievkalpojumus vācu valodā Rīgas Sv. Katrīnas Biķeru baznīcā. Viņu ieinteresēja Dieva vārdu sludināšana. Grigors neapmierinājās tikai ar savu amatu. Viņs nevien labprāt apmeklē dievkalpošanas, bet sāk ar toreizējā Ģetrūdes baznīcas macītāja Valtera piekrišanu pulcināt jaunatni uz garīgu darbu, un runā dažureiz arī pats šaurākās dievvārdu sapulcēs. Augusts trīs gadus mācījās deklamācijas stundās pie brīvmākslinieka J.A. Dubura. Savu pirmo garīgo runu kapos runāja 1907. gadā, skolas biedra bērēs.

Augusts Grigors agri pievērsās darbam sabiedriskā laukā. Viņš 1908. gadā ierosināja un nodibināja Baltijas neredzīgo palīdzības biedrību «Filantropija», kurā tika ievēlēts par priekšsēdētāju. 1927. gadā šo biedrību pārdēvēja par Latvijas neredzīgo palīdzības biedrību.

1919. gadā viņš piedalījās Kristīgo centrālās biedrības dibināšanā, kurā uzņēmās priekšsēdētāja pienākumus.

Latvijas augstskolai dibinoties, Augustam mostas doma studēt teoloģiju [2]. Par mācībām LU Teoloģijas fakultātē Augusts Grigors stāsta pats: „1920. gada 8. martā iestājos Latvijas Universitātē Teoloģijas fakultātē par brīvklausītāju (LU Teoloģijas fakultāte ir dibināta 1920. gada 4. februārī).  Fakultātē iepazinos ar stud. teol. Leopoldu Rozi; lūdzu viņu man lasīt priekšā priekšmetus, kurus klausījāmies fakultātē. Manu lūgumu L. Roze labprāt paklausīja un mūsu kopīgās mācības notika skaļā balsī.

Vasaras brīvdienas Roze pavadīja pie manis. Cītīgi mācījāmies grieķu valodu. Rudenī, kad lielākā daļa grieķu valodas klausītāju lika eksāmenus, tad arī es lūdzu mani pielaist pie eksāmena. Iznākums bija labs, jo drīkstēju skaitīties pie tiem, kas eksāmenu izturējuši ļoti sekmīgi. Pēc šī eksāmena iesniedzu dekānu padomei lūgumu ieskaitīt mani hospitantos un pēc eksāmenu nolikšanas, kurus man uzlika dekānu padome, ieskaitīt studentos. Manu lūgumu dekānu padome ievēroja, uzlikdama man par pienākumu nolikt eksāmenu latīņu valodā un citos priekšmetos. Pēc uzlikto eksāmenu nolikšanas, kļuvu par pilntiesīgu studentu.

Visu savu studiju laiku turējos kopā ar L. Rozi, vēlāko Sātes un Zemītes draudžu mācītāju. Daudzos priekšmetos ar mums kopā uz eksāmeniem nāca līdzi arī R. Slokenbergs, vēlākais Džūkstes mācītājs. Lasījām bez pārtraukuma ziemā un vasarā no rīta līdz vakaram, izņemot, kad bijām universitātes klausītavā. Tā studējot, vairs nevarēju savus spēkus ziedot savai darbnīcai, tāpēc viņa sāka nīkuļot. 1923. gada sākumā viņu pārdevu un saņemto naudu iemaksāju kā rokas naudu par vasarnīcu Rīgas jūrmalā (A. Grigors iegādājās īpašumu Jaundubultos, līdzās Raiņa vasarnīcai. 1940. gadā tā nonāca pionieru nometnes rīcībā).

Daži Latvijas Valsts Vēstures Muzeja saglabātie dokumenti. Augusta Grigora lūgums Latvijas Augstskolas rektoram, oriģināls rakstīts Braila rakstā.

RIGA 2/XI. 1920.

LATWIJAS AUGSTSKOLAS REKTORA KUNGAM

AUGUSTS GRIGORS

ALEKSANDRA IELA  N.70 DS.1.

LUHGUMS

AUGSTI  GODATS  REKTORA  KUNGS, LUHDSU  JUHS  MANU  LEETU  ZAURSKATIT  UN  DOT  SAWU RIHKOJUMU.  LEETAS  APSTAHKLI  SCHAHDI;  PAGAJUSHA  MEHNESCHA  SAHKUMA  EESNEEDSU  LATWIJAS  AUGSTSKOLAS  TEOLOGISKAI  FAKULTATEI  LUHGUMU  USNEMT MANI,  LIHDSCHINEJO  BRIHKLAUSITAJU  PAR  STUDENTU  MINETA  FAKULTATE.  US  SCHO  MANU  LUHGUMU  DEKANA  KUNGS  MAN  PASINOJA,  KA  DEKANU  PADOME  UN  ARI  ORGANISAZIJAS  PADOME  MANU LUHGUMU  EEWEHROJUSCHAS;  BET  SEM  NOTEIKUMA,  KA  MAN  WEHL  4  PREEKSCHMETOS  JANOLEEK   EKSAMENI.  EEWEHROJOT SAZITO  LUHDSU  REKTORA  KUNGU  MANI  PA  TO  LAIKU  KURA  SAGATAWOJOS  US  MINETEEM  4  EKSAMENEEM  USNEMT  PAR  LATWIJAS  AUSTSKOLAS  TEOLOGIJAS  FAKULTATES  HOSPITANTU.

US   JUHSU   LABWELIGO  RIHKOJUMU  GAIDIDAMS  A. GRIGORS.

Uz iesnieguma ir rezolūcijas: 1. Eskaitit  P.Nomals 2/ XI. 20.  2.  Teol. Fak. Ieskaitīt viņu uzņemtu par hospitantu līdz eksāmenu nolikšanai.  Pag.dek. Wolerhaldus  2/XI 20.  [3]

RIGA  8/IX.1921.

LAT. AGSTSKOLAI

AUGUSTS GRIGORS

KARLIENES  EELA  N. 7/9/  DS 9.

LUHGUMS

EEWEROJOT  TO,  KA ESMU  NOLIZIS  MAN  NO  LAT.  AUGSTSKOLAS  USLIKTOS  HOSPITANTU  EKSAMENUS,  KO  PEERADU  AR  KLATPEELIKTO  STUDIJU  GRAHMATINU,  KURA  EERAKSTITS  ATTEECIGS  DEKANA  RIHKOJUMS  NO 6/IX 1921.

LUHDSU  MANI  LIHDS-SCHINEJO  LAT.  AUGSTSKOLAS TEOL.  FAKUL.  HOSPITANTU  PAHRWEST  STUDENTOS.

A. GRIGORS

Klātpielikto studiju gramatiņu saņēma A. GRIGORS [4]

Augusts Grigors [5], Leopolds Roze [6] un  Roberts Slokenbergs 1924. gadā bija pirmie, kas sekmīgi nobeidza LU Teoloģijas fakultātes pilnu kursu ar teoloģijas kandidāta grādu. Grigors nobeidz studijas ar labākām liecībām un 1924. gada 26. oktobrī tika iesvētīts par mācītāju. Viens gads paiet izpildot mācītāja palīga vietu Jelgavas Nikolaja draudzē, un noturot arī citur evenģelizācijas dievkalpojumus. 1926. gada 18. aprīlis ir ievešanas diena par mācītāju tikko dibinātā Rīgas Kristus draudzē, kuras locekļi pastāv pa daļai no neredzīgajiem. Jaunā draudze ir vēl maza, un tas dod viņas mācītājam iespēju apmeklēt pa laikam arī citas draudzes.

Pateicoties ārkārtīgai atmiņas spējai Grigors visu patur prātā, ko biedri lasa priekšā. Viņa atmiņa bija apbrīnojama. Mācītāja amatā būdams, viņš lika sev lasīt garāku lekciju jeb evanģēliju un tad to no altāra jeb kanceles sacīja vārdu pa vārdam priekšā, it kā lasītu no grāmatas. Kur citādi sprediķi sacerot domas mēdz atzīmēt uz papīra, tur Grigors savus sprediķus sadomāja un paturēja tikai atmiņā.

Augusts Grigors ierosināja un kopā ar draugiem 1925. gada nodibināja Neredzīgo Kristīgo draudzi. Tā izvēlēja draudzes padomi un tajā par draudzes mācītāju ievēlēja A. Grigoru. Draudze piesaistīja daudzus neredzīgos, tās dievkalpojumi notika Pētera-Pāvila baznīcā Citadelē. Draudze savu darbību turpināja līdz 1940. gadam. 

1926. gada vasarā Grigors apmeklē savu dzimtenes draudzi Umurgu. Jūlijā viņš aizbrauca uz Sātiem pie māc. Rozes, ar kuru kopā bija mācījies. Grigors  11. jūlijā piedalījās svētdienas dievkalpojumā. Uz kanceli ejot, sakristeja zemajās  mūra durvīs ļoti stipri sasitis sev galvu. Sprediķi tomēr noteicis. Kādas dienas pēc tam jūtas stipri saguris un tad ir spiests likties uz slimības gultas. Ārsts konstatē galvas rozi. Pārvests uz Rīgas pilsētas slimnīcu, viņš pa laikam vēl nāk pie skaidras samaņas, bet tad pēc nedēļu ilgas grūtas ciešanas, pēdējo skaidro brīdi pavadījis stingrā Dieva lūgšanā, 22. jūlijā šķīrās no šīs dzīvošanas. Galvas rozei klāt nākusi asins saģiftēšana. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos [7].

Augusta Grigora dibināto Neredzīgo Kristus draudzi atjaunoja 1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Draudze savā rīcībā ieguva vācu draudzes kapelu Mēness ielā, kurā padomju laikos bija ierīkota zārku darbnīca.  Sv. Jēkaba kapelu Lielajos kapos sabiedriskā kārtā atjaunoja. 1995. gadā arhibīskaps J. Vanags to iesvētīja. Tagad locekļu skaits draudzē pārsniedz 250. Rīgas vecākā kapsēta – Lielie kapi ieguvuši skaistu akcentu.

Augusta Grigora mazmeita Jāna Jēruma Grīnberga, Laumas meita, ir dzimusi Londonā. Tur sevi veltījusi teoloģijai, 2008. gādā ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi. Uz Latviju pārcēlusies 2014. gadā un tagad ir mācītāja Rīgas Anglikāņu baznīcā.

VĒRES

1.      LVVA 7427. 1. apr., 5052. lieta, 3. lpp.

2.      Jaunatnes draugs, žurnāls (1925)

3.      LVVA 7427. 1.apr., 5052. lieta, 4. lpp.

4.      LVVA 7427. 1.apr., 5052. lieta, 1. lpp.

5.      LVVA 7427. 1.apr., 5052. lieta, 5. lpp.

6.      LVVA 7427. 1.apr., 826. lieta, 7. lpp.

7.      Jaunākās Ziņas, (1926) 24. jūlijs,  Nr.161

Summary

Augusts Grigors, a blind pastor with a degree in theology from the University of Latvia. Grigors was born in August 1879  in  a servant family in the parish of Umurga. When Augusts was 5 years old, he caught smallpox and completely lost his sight.  He attended Strazdmuiža  Institute  for the Blind and completed  its full course (1891-1899).  During these years he learned how to make brushes, doormats and paint brushes.  After leaving school he opened a brush workshop. During  the World War I, the demand for horse brushes grew rapidly and they earned good money. In 1910 he married Šarlote (Charlotte)  Renga, and two daughters were born  in the family. In 1908 Augusts started his social activities, establishing a Blind Aid Society, «Philanthropy». In 1920 he entered the Faculty of Theology and  four years later he was among the first graduates with a degree in theology. During his studies  Leopolds Roze  was his invaluable assistant. In 1925 Augusts Grigors initiated, and together with his friends established,  Christ Church Parish for the Blind which functioned until 1940. Church activities were resumed in 1991, and  now there are 250 parishioners. In 2008 Grigors’ granddaughter Jana Jeruma – Grinberga was consecrated a bishop of the Lutheran Church in Great Britain. In 2014 she moved to Latvia  and  was appointed as a pastor of the Riga Anglican Church.

Keywords: Grigors, blind priest, theology degree, Christ Church for the Blind, St. Jacob's Chapel