Tautas atgriešanos no trimdas
nebija agrāka pravieša izsludinātais notikums.
Tomēr, šis dienas lasījuma rakstnieks pasludina cerību. Ciešā saistība
starp vārdu un vārda nesēja ir redzama restorētās Jeruzālemes jaunā vārdā. Attiecība
starp Dievu un Jeruzālemi ir izteikta laulības līdzībā un norāda uz prieku
kopdzīvē ar Dievu.
s klusu necietīšu – Ciānas
dēļ! Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ! Līdz tās taisnība ausīs kā rīts un tās glābšana
degs kā lāpa! 2 Tautas redzēs tavu taisnību un visi ķēniņi tavu godību, tad
tevi sauks jaunā vārdā, kā Kungs būs teicis.
3 Tu būsi krāšņs
vainags Kunga rokā, ķēnišķs kronis Dieva plaukstā! 4 Par tevi vairs neteiks:
pamestā! – par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! – par tevi teiks: es tevi
kāroju! – un par tavu zemi: līgava! – Jo Kungs tevi kāros un tava zeme būs viņa
līgava. 5 Jo, kā jauneklis apņem jaunavu, tā tavi dēli tevi apņems, kā
līgavainis priecājas par līgavu, tā priecāsies par tevi Dievs!
1. Vēstule
korintiešiem 12:1-11
Korintas draudzē radās
šķelšanu kad vairākas grupas draudzē domāja, ka katrai esot augstākas garīgas
dāvanas. Pāvils māca sašķeltai draudzei
atklāt dziļāku vienotību Dieva Garā, kas visus uztur vienā kopībā.
rāļi un māsas, es negribu, ka
jūs paliktu neziņā par Gara dāvanām. 2 Jūs zināt, ka toreiz, kad vēl bijāt
pagāni, jūs ar lielu spēku viktin vilka pie mēmajiem elkiem. 3 Tādēļ es jums
daru zināmu: neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar
teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā.
4 Ir dažādas dāvanas,
bet tas pats Gars. 5 Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. 6 Ir dažādas
spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina. 7 Bet ikvienam tiek
dota Gara atklāsme kopīgam labumam. 8 Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam –
atziņas vārdus tas pats Gars; 9 citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas
dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, 10 citam – brīnumus darīt, citam –
pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam
mēļu tulkošanu. 11 To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā
viņš to grib.
Jāņa
evanģelijs apraksta Jēzus pirmo darīto brīnumu kā epifāniju – zīmi, kas atklāj
Dieva klātieni un spēku Jēzū un viņa darbībā.
rešajā dienā bija
kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur. 2 Arī Jēzu un viņa mācekļus
uzaicināja uz kāzām. 3 Kad pietrūka vīna, Jēzus māte viņam sacīja: Tiem nav
vīna. 4 Tad Jēzus viņai atbildēja: Sieviete, kāda man daļa par to? Mana stunda
vēl nav atnākusi. 5 Viņa māte sacīja kalpotājiem: Ko vien viņš jums saka, to
dariet!
6 Tur bija nolikti
seši akmens trauki ūdenim, pēc jūdu šķīstīšanās paražas, katrs no tiem divi vai
trīs mēru tilpumā. 7 Jēzus viņiem sacīja: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi
tos piepildīja līdz pat malai. 8 Tad viņš tiem sacīja: Tagad smeliet un nesiet
mielasta pārraugam. Un viņi to aiznesa.
9 Kad mielasta
pārraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija tapis par vīnu, – viņš nezināja, no
kurienes tas ir, bet kalpotāji, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad
mielasta pārraugs sauc līgavaini 10 un viņam sacīja: Ikviens cilvēks vispirms
liek priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, tad sliktāko, bet tu esi
pataupījis labo vīnu līdz šim.
11 Tā Galilejas Kānā
Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un viņa mācekļi ticēja viņam.
Sprediķa audioieraksts
|
