Dievs apsola atvest Israēlas
tautu mājās no trimda Babilonijā. Viņiem vairs nebūs bīties, jo Tas, kas viņus
ir veidojis, vadījis un saucis vārdā tagad arī viņus atbrīvos. Tie ir dārgi un
vērtīgi Dieva acīs.
agad tā saka Kungs, tavs Radītājs, Jēkab, tavs Veidotājs, Israēl: Nebaidies, es tevi izpirkšu, es tevi nosaucu tavā vārdā, tu esi mans! 2 Kad tu iesi caur ūdeņiem, es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus, kad caur uguni iesi, tu nesadegsi, liesma tevi
neapsvilinās!
3 Jo es esmu Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais ir tavs glābējs, par tevis
izpirkšanu es atdevu Ēģipti, Kūšu un Sebu – par tevi! 4 Tādēļ ka esi man vērtīgs, tu esi pagodināts, un es mīlu tevi – es atdošu ļaudis
par tevi un tautas par tavu dzīvību!
5 Nebīsties, jo es esmu ar tevi, tavus pēcnācējus es pārvedīšu no austrumiem, no vakariem tevi
sapulcēšu, 6 ziemeļiem
es teikšu: atdodiet, – un dienvidiem: neturiet ciet! Pārvediet manus dēlus no tālienes un manas meitas
no zemes malas! – 7 visus,
kas saukti manā vārdā, ko es esmu radījis savam godam, veidojis un pats taisījis!
Pēteris un Jānis bija sūtīti uz
Samariju, lai tur atbalstītu jaunkristītos ticīgos, kas dziredējuši evanģēliju
un pieņēmuši Kristu caur Filipa sludināšanu. Tagad Samarieši saņem Svētā Gara
dāvanas ar roku uzlikšanu.
et, kad apustuļi Jeruzālemē
dzirdēja, ka Samarija ir pieņēmusi Dieva vārdu, tie nosūtīja pie viņiem Pēteri
un Jāni, 15 kuri nogājuši lūdza Dievu par viņiem, lai viņi saņemtu
Svēto Garu, 16 jo ne pār vienu no viņiem tas vēl nebija nācis; viņi
bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā. 17 Tad tie uzlika viņiem
rokas, un viņi saņēma Svēto Garu.
Lūkas evanģelijs 3:15-17, 21-22
Pirms Jēzus iesāk savu darbību
tautā, viņš ir Jāņa kristīts un tautai atklāti apliecināts kā Dieva Dēls.
ad ļaudis gaidīdami savās sirdīs domāja par Jāni, vai tik viņš nav
Kristus, 16 Jānis viņiem visiem atbildēja: Es jūs gan kristīju
ūdenī, bet nāks kāds spēcīgāks par mani, kam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu
siksnas, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17 Ar vētekli rokā
viņš iztīrīs klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās
neizdzēšamā ugunī....
21 Kad nu visi ļaudis bija kristīti un arī Jēzus bija
kristīts, viņam Dievu lūdzot, atvērās debesis, 22 un Svētais Gars kā
balodis nolaidās uz viņu, un balss no debesīm atskanēja: Tu esi mans mīļotais
Dēls, uz ko man labs prāts.
Sprediķa audioieraksts
|
