
Aizritējuši
kārtējie Kristus draudzes Dārza svētki, kurus, kā ierasts, svinējām pie saviem
neredzīgajiem brāļiem un māsām Strazdumuižas klubā (kluba direktors ir mūsu
draudzes loceklis Ilgvars Hofmanis). Varbūt kļūdos, bet šķiet, ka šoreiz
dalībnieku pulks bija līdz šim kuplākais, par ko mums, protams, liels prieks.
„Toni” pasākumam
uzdeva mācītājs Agris Sutra ar uzrunu, par kuras pamatu bija ņēmis rindas no
Jāņa evaņģēlija: „ES ESMU patiesais vīnakoks, un dārzkopis ir mans Tēvs. Katru
zaru manī, kas augļus nenes, viņš noņem, un katru, kas augļus nes, viņš šķīstī,
lai tas jo vairāk augļus nestu. Jūs esat jau šķīsti tā vārda dēļ, ko es jums
esmu runājis. Palieciet manī, un es jūsos; kā zars nevar nest augļus pats no
sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat nevarat arī jūs, ja nepaliekat
manī. ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari.
Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat
darīt. Kas nepaliek manī, tas ir kā zars, kas tiek izmests ārā un sakalst. Tos
savāc un met ugunī, un tie sadeg. Ja jūs manī paliekat un mani vārdi paliek
jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko vien gribēsiet, un tas jums notiks. Un mans Tēvs
ar to tiks pagodināts, ka jūs nesīsiet daudz augļu un kļūsiet mani mācekļi. Kā
Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestībā! Ja jūs
turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis
sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā. To es jums esmu sacījis tādēļ, lai
mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Mans bauslis ir: mīliet
cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības par
to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu. Es
jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara kungs, viņa kalps nezina. Es jūs
saucu par draugiem, jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva.
Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un augļus
nesat un ka jūsu augļi paliek, lai visu, ko vien jūs lūgtu manā vārdā no Tēva,
viņš jums dotu. Es jums to pavēlu: mīliet cits citu!” (Jņ. 1:15) Uzrunas nobeigumā mācītājs aicināja mūs šajā
skaistajā Dieva dāvātajā dienā būt patiesiem draugiem, un mēs arī centāmies
tādi būt. Dārza svētkos otro
reizi tika atskaņota mūsu maestro Jāņa Kaijaka komponētās „Draudzes lūgšanas”,
kuru tekstu autore arī ir pašu draudzes locekle – Juta Beiere. Savukārt par
izpildījumu vislielākais paldies pienākas mūsu solistam Jurim Baronskim, kā arī
nedaudz aizsmakušajam mācītājam un nelielajam draudzes dāmu ansamblītim. Pie klavierēm,
protams, bija pats maestro.
Draudzes
priekšniece Benita Brūdere īsos vārdos pastāstīja par mūsu darbiem un iecerēm.
Kā ierasts,
klausījāmies neredzīgo brāļu un māsu (Alises Deičmanes, Idas Kronbergas un
Ilgvara Hofmaņa) dzejas lasījumus, daudz dziedājām un mielojāmies pie bagātīgi
klāta galda, par ko jo īpašs paldies mūsu „tradicionālajai cepējai” Elīnai
Adrickai un Andas Pūces ģimenei, kura speciāli svētkiem bija atvedusi no
Priekuļu ceptuves neizsakāmi gardu kliņģeri. Laiks sirsnīgā
sadraudzībā aizritēja nemanot. Paldies visām „čaklajām bitītēm”, kas parūpējās,
lai galds būtu laikā saklāts un nevienam nekā netrūktu. Tiksimies nākamajos
Dārza svētkos!
Agra Turlaja Bildes
|