Uzņēmēji norādījuši, ka šai teritorijai piegulošie zemes gabali apbūvēti ar daudzstāvu ēkām, tāpēc jaukta un dzīvojamo māju apbūve šajā laukumā ļautu sakopt un labiekārtot zemes gabalu, "radot pilsētai un tās iedzīvotājiem estētisku un kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu apbūvēto teritoriju, kura iekļaujas kopējā ainavā un papildina to".
Pilsētplānotāji nolēmuši šo priekšlikumu neatbalstīt. Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale norādīja, ka uzņēmēji, iegādājoties šo zemesgabalu, zinājuši, ka tā ir dabas pamatnes teritorija. Speciāliste uzsvēra, ka šis laukums ir publiskās ārtelpas neatsverama sastāvdaļa, turklāt arī iepriekšējos plānojumos paredzēts kā zaļā teritorija.
Speciālistu atzinumā norādīts, ka priekšlikums paredz apstādījumu teritoriju samazināšanu, kas ir pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, kur par kultūrvēsturiskās vides būtisku pārveidojumu Rīgas vēsturiskajā centrā ir uzskatāma jauna apbūve, kas saistīta ar teritorijas plānojumā noteiktās dabas pamatnes samazināšanu.
Pilsētas attīstības departaments plāno laukumam noteikt skvēra statusu, kas radīs iespēju pašvaldībai to atpirkt, bet īpašnieks to varēs izmantot tikai kā privātu apstādījumu teritoriju.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti izstrādājuši grozījumus Rīgas vēsturiskā centra plānojumā. Darba gaitā pilsētplānotāji saskārušies ar vairākiem diskutabliem jautājumiem, kuri nav viennozīmīgi izlemjami, jo jāizvērtē gan sabiedrības, gan pašvaldības un uzņēmēju ieguvumi un zaudējumi. Skvērs Klusajā ielā ir viens no piemēriem, kurā pilsētplānotāji tomēr negrasās piekāpties attīstītāju iecerēm.
Kopumā Pilsētas attīstības departamentā saņemti vairāk nekā 150 priekšlikumi grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra plānojumā. Pilsētplānošanas speciālisti katru no tiem analizēs un izvērtēs atsevišķi, tomēr teritorijas izmantojuma un pieļaujamā apbūves augstuma ziņā lielas pārmaiņas netiek plānotas.
Jautājums par grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra plānojumā tiks virzīts skatīšanai Rīgas domē, kas sagatavos lēmumprojektu par grozījumu pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. Likums paredz, ka sabiedriskā apspriešana ilgs sešas nedēļas, taču šajā gadījumā tiks noteikts astoņu nedēļu termiņš, lai dotu vairāk laika un iespēju iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām izteikties.
Iesniegtie priekšlikumi tiks apkopoti, un atbilstoši tiem tiks vai nu aktualizēta esošā grozījumu redakcija, vai arī veidota jauna, kas atkal tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai. Noslēdzoties šiem posmiem, grozījumi tiks nodos izskatīšanai un apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pēc pozitīva ministrijas atzinuma saņemšanas Rīgas dome pieņems gala lēmumu par grozījumu pieņemšanu.
