Māte Terēze. Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs
Ar šādu nosaukumu izdevniecībā KALA Raksti klajā nāk Braiena Kolodijčuka sakārtotā grāmata par mātes Terēzes uzskatiem un mācīto par būtiskākajiem cilvēka dzīves jautājumiem. Grāmatas apakšvirsraksts ir Ceļš uz ciešāku vienotību ar Dievu un dziļāku mīlestību pret tuvākajiem, bet grāmatas moto: „Nav nekā skaistāka kā mīlēt citam citu, kā Dievs mīl ikvienu no mums. Tieši tāpēc mēs esam pasaulē.”
Zīmīgi, ka grāmatas latviskais tulkojums tiek izdots mātes Terēzes simtās jubilejas gada izskaņā – šis gads iesākās pagājušajā 26. augustā un beigsies šī gada 26. augustā, un šajā dienā arī ieplānota grāmatas prezentācija grāmatu namā Valters un Rapa, Rīgā, Aspazijas bulvārī 24.
Aizvadītajos Ziemassvētkos latviski jau iznāca Braiena Kolodijčuka pasaulslavenais darbs Māte Terēze. Nāc, esi mana gaisma – grāmata, kura liecināja par slavenās mūķenes piedzīvoto dvēseles tumsu un kurā pirmoreiz tika publicētas viņas dziļi personiskās vēstules. Braiena Kolodijčuka jaunā grāmata uzskatāma par pirmās grāmatas turpinājumu. Arī šajā darbā ir daudz pirmpublicējumu no mātes Terēzes personiskā arhīva. Ja pirmā grāmata atklāj svētīgās dziļākos dvēseles noslēpumus, tad jaunizdotais darbs mums rāda viņas pašas un visa mātes Terēzes dibinātā ordeņa panākumu cēloņus un pamatus. Grāmatas ievadā lasām: „Māte Terēze pastāvīgi bija saskarsmē ar dažādu kultūru un dzīves gājumu cilvēkiem, tāpēc viņai neviena dzīves situācija nebija sveša, turklāt radās daudz izdevību paust savu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem. Māte Terēze nenogurstoši darīja zināmus savus uzskatus par to, kur rodams patiess miers un laime, un savus laikabiedrus viņa iedvesmoja ne tikai ar sacīto vārdu patiesumu, bet vēl vairāk ar savu dzīvi, kas atbilda tam, ko viņa sacīja. /../ Šajā grāmatā viņa pirmkārt ir mūsu skolotāja un padomdevēja. Mātes Terēzes konkrētie, praktiskie padomi mūs vada uz ciešāku vienotību ar Dievu un lielāku mīlestību pret saviem brāļiem un māsām. Fragmenti no mātes Terēzes garīgā mantojuma šajās lappusēs apkopoti cerībā, ka viņas mīlestības piemērs un gudrie vārdi mums palīdzēs pasaulē, kurā dzīvojam, vairot mīlestību un darīt to kaut nedaudz labāku.”
Mūsdienu cilvēks, jo īpaši jau Rietumu puslodē, ir paguris – gan no sevis paša, gan no savas vides, no 21. gadsimta dzīves ritma... no tā, ka ir pazaudējis sevi, savu dziļāko identitāti. Pagurums bieži ir pat tiem, kas sevi cenšas atrast mūsdienu baznīcā. Šī brīža kristīgās pasaules kontekstā kā jauna novitāte atklājas mātes Terēzes aicinājums vispirms savām māsām, bet nu arī visiem, kas lasa šo grāmatu, – mācīties ieraudzīt Kristu, Dievu, ikvienā savā līdzcilvēkā. Neatkarīgi no cilvēka sociālā stāvokļa un ietekmes sabiedrībā, neatkarīgi no rases un ticības, viņa uzrunā ‘sliktos’ un ‘labos’, ‘skaistos’ un ‘neskaistos’, veselos un slimos, ‘derīgos’ un ‘nederīgos’, bagātos un nabagos. Ja mēs jau mākam sastapt Dievu baznīcā, bet vēl nemākam Viņu sastapt līdzcilvēkos, tad vēl esam visai tālu no „Mīlestības, kas ir Dievs”. Māte Terēze mums atgādina, ka ikviens cilvēks patiešām ir īpašs, neatkārtojams dzīvā Dieva attēls, pat ja šo attēlu nedaudz aizsedz mūsu stereotipi, priekšstati un cilvēka ārējā čaula. Un mūsu aicinājums viņas izpratnē ir ļaut ikvienam atgūt savu cilvēcisko cieņu. Jo – „mēs visi Viņam (Dievam) esam ļoti svarīgi”.
Māte Terēze jaunajā grāmatā atklāj savu skatu uz ļoti daudziem jautājumiem, arī uz tik specifiskiem kā ļaunums un tā saknes cilvēkā. Grāmatas valoda atklāj mātes Terēzes vitalitāti un lielisko humora izjūtu, runājot arī par sarežģītiem jautājumiem. Tajā iepazīsim gan konkrētus padomus, gan daudz līdzību un analoģiju, piemēram: „Ir kāds stāsts par svētceļnieku, kas nonāca lielā pilsētā. Viņš tur ieraudzīja guļam kādu velnēnu, to pamodināja un jautāja, kāpēc tas nestrādā. Ļaunais atbildēja, ka cilvēki šeit ir tik nekrietni, ka nav nekādas vajadzības tos kārdināt. Tad svētceļnieks, jau būdams ārpus pilsētas, nonāca pie nelielas mājeles. To bija ielenkuši simtiem velnu, un visi tie bija ļoti aizņemti. Svētceļnieks tiem jautāja, kas par lietu. Tie viņam pastāstīja, ka šeit dzīvo kāds eremīts, un viņiem ir piesacīts panākt, lai šis eremīts kaut uz sekundi nonāk viņu varā. Taču tiem nekas neizdodas, jo šis cilvēks dedzīgi lūdzas un ir šķīsts. Neviens ļaunais gars man nevar tikt klāt, ja es to negribu. /../
Ļaunais gars mūs kārdina ne tik daudz tādēļ, lai mums nodarītu kaitējumu, bet pirmkārt tādēļ, lai iznīcinātu mūsos Dievu. Mēs viņam neko nenozīmējam. Viņš var darīt ļaunu daudziem, bet īpaši cenšas iznīcināt manā dvēselē Dievu, šķirt mani no Dieva.
Viņš ir pacietīgs un neatstājas, kamēr mēs neesam pateikuši grēkam „jā”, tāpēc es tam piešķirtu Nobela prēmiju par pacietību. /../
Es esmu apguvusi kādu ļoti vieglu paņēmienu, kā apmānīt ļauno garu: „Man ļoti žēl, bet šobrīd esmu aizņemta.””
Māte Terēze savām māsām saka: „Svarīgi, lai ikviens cilvēks, ar kuru esam tikušies, mainītos un kļūtu labāks, jo ir mūs saticis. Mums jāizstaro Dieva mīlestība.” Kāpēc gan arī mums, ikvienam kristietim, necensties dzīvot tā, lai cilvēki, mūs satiekot, gūtu labestības un mīlestības liecību? Tās mīlestības liecību, kuras devējs ir pats Dievs.
Grāmata Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs atklāj svētīgās mātes Terēzes un viņas kopienas fenomenu un ar viņas pašas uzrunām un pamācībām ļauj mums viņai sekot, ja vien to vēlamies. Darbs ir patiešām skaista dāvana Latvijai, kas patlaban cenšas atrast savu valstisko un cilvēcisko identitāti. Grāmata noteikti domāta visplašākajai lasītāju auditorijai. To tulkojusi Astra Feldmane, vizuālo noformējumu veidojusi Laura Feldberga.
Grāmatas atvēršana Rīgā, grāmatnīcā „Vatlers un Rapa” mātes Terēzes dzimšanas dienā 26. augustā pulksten 17.00.
Aicināti visi interesenti!
Vairāk informācijas: Izdevniecība KALA Raksti
Tālr.: 67 148 336, mob.: 26 672 531, e-pasts: mt@mieramtuvu.lv