"Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Klusās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Gavēnis kā atteikšanās un garīgā, kā arī miesiskā attīrīšanās ir ceļš, kuru, sevi meklējot, šajās 40 dienās var mērot jebkurš." Šie vārdi nav kāda garīdznieka sacīti – tas ir Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikums Lieldienās 2008. gada 20. martā. Taču, ja jau tiek konstatēta Lieldienu saistība ar Lielo Gavēni, tad nav izprotams, kur izpaliek gan Latvijas Valsts prezidenta, gan arī citu valsts amatpersonu novēlējumi un apņemšanās gavēņa laikā.

Arī medijos izpalika Lielā Gavēņa sākumam pienācīgs atspoguļojums. Kā liecina "Lursoft" laikrakstu bibliotēkas arhīva dati, šā gada februārī vārds "gavēnis" dažādos locījumos visos Latvijas medijos minēts vien 43 reizes. Salīdzinājumam: vārds "narkotikas" minēts 128 reizes, "alkohols" – 425 reizes, "krīze" – 1060 reizes. "Olimpiskās spēles", saprotams, dažādos locījumos minētas 1424 reizes.

Arī minētajās 43 publikācijās tikai pāris reižu runa bija par gavēni un tā būtību. Pārējās bija "ap gavēni", piemēram, pārtikas uztura speciālistu padomi gavētājiem.

Daudzās publikācijās "gavēnis" tika minēts saistībā ar "meteņiem", "masļeņicu" un "karnevālu". Atgādināšu, ka vārds "karnevāls" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē nevis "masku balles", bet gan "atvadas no gaļas", kad cilvēkiem dota iespēja izpriecāties pirms gaidāmā gavēņa. Līdzīgi ir ar pareizticīgo "masļenicu", savukārt latviešiem ir "meteņi". Jau pirms diviem gadiem NRA iknedēļas replikā rakstīju, ka Latvijā attieksme pret gavēni ir formāla un arī liekulīga, līdzīgi kā pret daudzām citām garīgajām vērtībām un tradīcijām. No iepriekš minētā respektējam tikai masku balli un Lieldienu šūpošanos, tādējādi pievēršot uzmanību formai, nevis saturam.

Iepriekš NRA jau biju rakstījis arī par to, ka Latvijā pārāk daudz enerģijas tiek izšķiests, lai pierādītu, ka latviešu Lieldienām, Jāņiem un Ziemassvētkiem ar kristīgo nav nekā kopīga. Uzskatu, ka to tāpat visi visur zina, jo pat senajā Jūdejā šie svētki tika svinēti arī pirms Kristus. Būtiskā atšķirība ir tā, ka citās valstīs to neizmanto kā argumentu, lai atteiktos no piederības kristīgajai pasaulei. Manuprāt, ir jāvērtē nevis tas, ko ticība var atņemt, ierobežot, bet gan jāspēj izvērtēt, ko ticība var dot.

Ir daudz ļaužu, kas Latvijā uzskata, ka krīzes laiks nav piemērotākais brīdis garīgumam, turklāt atturēšanas jau tāpat ir uzspiesta visiem. Netieši atbildot, pāvests Benedikts XVI vēstījumā 2010. gada Lielajam Gavēnim šogad raksta: "Protams, materiālie labumi ir lietderīgi un nepieciešami – Jēzus pats rūpējās dziedināt slimos, pabarot viņam sekojošo pūli, un viņš noteikti nosodīja ikvienu vienaldzību, kas vēl šodien simtiem miljonus cilvēku noved nāvē ēdiena, ūdens un medikamentu trūkuma dēļ. Bet, tāpat kā cilvēkam nepieciešama maize, vēl vairāk tam ir nepieciešams Dievs."

Pāvests Benedikts XVI piedāvā dažas pārdomas par, viņaprāt, šobrīd aktuālo un ietilpīgo taisnīguma tēmu. "Daudzām mūslaiku ideoloģijām, kā labi redzam, ir šī pamatnostādne: tā kā netaisnīgums nāk "no ārpuses", tad taisnīguma īstenošanai ir nepieciešams vienīgi novērst ārējos, to kavējošos iemeslus. Šis domāšanas veids – brīdina Jēzus – ir naivs un tuvredzīgs. Netaisnīgumam – ļaunuma auglim – nav vienīgi ārējas saknes; tā sākotne ir cilvēka sirdī, kurā rodami noslēpumainas vienošanās ar ļauno iedīgļi," uzrunā saka pāvests Benedikts XVI. "Lai nonāktu līdz taisnīgumam, ir nepieciešams iziet no pašpietiekamības ilūzijas, no šī dziļā noslēgtības stāvokļa, kas ir paša netaisnīguma sākotne," turpina pāvests.

Lielā Gavēņa laikā kristieši visā pasaulē tiek aicināti vairāk uzmanību pievērst lūgšanām, žēlsirdības darbiem un gavēšanai. Atturēšanās no ēdiena, tostarp arī no gaļas, ir tikai viens no gavēšanas aspektiem. Arī kardināls Jānis Pujāts savulaik aicināja katru individuāli izvērtēt, no kā atturēties un kāpēc. 40 dienas taču var iztikt bez smēķēšanas, iedzeršanas, ikvakara pārēšanās, azartspēlēm, dirnēšanas internetā, rupju vārdu lietošanas, neiecietības, laulāto krāpšanas, vecāku un bērnu ignorēšanas u.c. Vienlaikus var apņemties sevi ne tikai ierobežot, bet arī motivēt – būt mīļam pret tuviniekiem, iejūtīgam pret kolēģiem, čaklākam darbos utt. Gavēnis ir lieliska motivācija vismaz 40 dienas atteikties no visa tā, kam citkārt pietrūkst gribēšanas.

Un tas nekas, ja Pelnu trešdiena jau pagājusi – nav taču jāgaida nākamais gads, jo gavēt var sākt arī tūlīt. Mateja evaņģēlija 20 nodaļā Debesu valstība ir salīdzināta ar namatēvu, kurš rīta agrumā izgāja strādniekus nolīgt savā vīnadārzā par vienu denāriju kā dienas algu. Bija tādi, kas darbu sāka jau no paša rīta, un bija arī tādi, kas pievienojās vēlāk, tai skaitā jau vēlā vakarā. Dienas beigās kungs lika pasaukt strādniekus un izmaksāt tiem algu, iesākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem. Pirmie, protams, kurnēja, norādot uz netaisnību, jo šie pēdējie strādājuši vienu vien stundu, un tiekot pielīdzināti tiem, kas esam dienas nastu un karstumu cietuši. Kungs atbildēja, ka nevienam nedara netaisnību, jo visus bija nolīdzis par vienu denāriju. "Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."