Mūsu baznīca Latvijā pēdējos mēnešos ir smagi cietusi, jo neizturējuši
grūtības, ir miruši pieci mācītāji. Viņu pulkam 22. oktobrī ir pievienojies
virsmācītājs Arturs Siļķe.
Viņš dzimis 1908. gada 15. jūnijā Zemgalē. Ordinēts par mācītāju 1939. gada 29. janvārī kā Rīgas prāvesta iecirkņa vikārs. Pēc prof. Dr. E. Rumbas deportācijas bijis Rīgas Kristus draudzes mācītājs. Bija viens no nozīmētiem arhibīskapa vietniekiem. Pēc otrreizējās boļševiku okupācijas deportēts. Pēc atgriešanās strādājis kā Slokas un Irlavas draudžu mācītājs ar dzīves vietu Slokā. Cik vien tagadējos apstākļos iespējams, piedalījies arī jaunu garīdznieku sagatavošanas darbā. No pārdzīvojumiem un necilvēcīgiem apstākļiem izsūtījumā sirdzis ar sirdsslimību. Ārstējies jau pirms vairākiem gadiem, saslimis šoruden, un bijis jāievieto slimnīcā Rīgā, no kurienes izlaists [1965. gada] 21. oktobrī kā izveseļojies. Miris naktī uz 22. oktobrī Slokā savas ģimenes vidū.
Lai šo Dieva kalpu pavada Dieva apsolījums: „Tu godīgais un uzticīgais kalps, tu esi bijis uzticīgs par mazumu, es tevi ieceļu par daudzumu, ieeji sava Kunga priekā."
Londonas Avīze, Nr.1005 (12.11.1965)
