Kristiāns Jāks Petersons (Kristjan Jaak Peterson) (*1801. gada 14. marts, Rīgā; †1822. gada 4. augustā, Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Kristiāns Jāks Pētersons (autors Franz Burchard Dörbeck, 1799–1835), no J.K.Broces kolekcijas
Kr. J. Petersona dzimšanas diena, 14. marts, Igaunijā tiek svinēta kā Dzimtās valodas diena, kas kopš 1999. gada pasludināta par valsts svētkiem.
Dzimis 1801. gadā Rīgas Jēkaba baznīcas igauņu draudzes zvaniķa Kika Jāka (Kikka Jaak) ģimenē, miris no tuberkulozes 21 gada vecumā, apglabāts Rīgas Jēkaba kapos.
Studējis 1802. gadā no jauna atvērtajā Tērbatas universitātē, bet, neraugoties uz vācu izglītību, viņš nekļuva par vācieti un viemēr izcēla savu igaunisko identitāti. Atkārtoti kājām mērojis ceļu no Tērbatas līdz Rīgai un atpakaļ.
Rakstījis odas un pastorāles. Apguvis ap divdesmit valodu, bet deklarēja, ka viņam vismīļākā ir un paliek senču valoda, kurai viņš paredzēja lielu nākotni un centās pats to kopt. Viņa piemiņas plāksne novietota labajā pusē pie ieejas mūsu baznīcā.
Šodien Jēkaba kapos tika atklāts latviešu–igauņu kopprojekts „Kristjans Jāks un Eduards” un tā ietvaros notiekošais literātu pārgājiens. Pasākumā piedalījās Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt), Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze, projekta ietvaros tapušās lugas „Latviešu laiks” dramaturgs Lauris Gundars, kā arī gājiena dalībnieki – latviešu un igauņu literāti, kuri tuvākajās nedēļās kājām mēros ceļu no Rīgas līdz Tartu.
Kopprojekts „Kristjans Jāks un Eduards” 2008. gadā uzvarēja SIA „Alfor” un Latvijas Jaunā teātra institūta rīkotajā inovatīvo teātra projektu konkursā. Projekta nosaukums izvēlēts par godu diviem dzejniekiem ar līdzīgu likteni un talantu – igauņu modernās literatūras aizsācējam Kristjanam Jākam Petersonam un latviešu 20. gadsimta dzejas iedvesmotājam Eduardam Veidenbaumam. Abi mācījušies Tartu (Tērbatas) Universitātē un nabadzības dēļ vairākkārt kājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu un atpakaļ. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un mūsdienās.
Valmieras teātra direktore Evita Sniedze un aktieris Januss Johansons ar kolēģiem pavada latviešu un igauņu literātus ceļā no Rīgas uz Tartu.
Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) pie igauņu dzejniekam Kristjanam Jākam Petersonam veltītās piemiņas plāksnes Jēkaba kapos Rīgā.
Igauņu un latviešu literāti saņem ceļamaizi pirms došanās garajā ceļā uz Tartu, atkārtojot daudzu studentu, tostarp virknes pazīstamu latviešu dzejnieku, ceļu pirms 100 un vairāk gadiem.
