Mājaslapa
2013.12.01 23:33
| KONSULTĀCIJAS |
| Klāt advente… bet varbūt advents? |
| «Terminoloģijas Jaunumi» |
| 15.11.2003 |
Šo laiku saucam dažādi: cits — par adventi, cits — par adventu. Kā pareizi? Pareizrakstības vārdnīcas ieteic sieviešu dzimtes formu advente. Tam ir savs pamats, jo runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums «atnākšana», kas latīniski ir «adventus». Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes. (Plašāk par abu dzimšu formām var lasīt «Dienā» — 18.12.1997.) |
ADVENTA laiks (kā jau Jūs minējāt, tulkojumā no latīņu valodas adventus nozīmē „atnākšana”) ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks, pirmsziemsvētku laiks. Šajā laikā mēs gaidām Kristu, ejam pretī Viņa piedzimšanai, līdz tā īstenojas pie mums.
***
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (Terminoloģijas jaunumi, -2003.-15.nov.; toreiz vēl nebija nodibināta Teoloģijas terminoloģijas apakškomisija) ieteikusi lietot sieviešu dzimtes formu, uzsverot, ka:
1) atveidojot procesu nosaukumus latviešu valodā, priekšroka būtu dodamasiev.dz. formai („atnākšana”, „gaidīšana” u.tml.);
2) abstrakti jēdzieni parasti tiek apzīmēti ar siev.dz. vārdu.
Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijas locekļi izsekoja termina lietojumam līdz pat 17.-18.gs. teoloģiskajai literatūrai.
Secinājumi: termins vēsturiski lietots pamīšus – gan siev.dz. „Advente”, gan vīr.dz. „Advents”. Apkopodama gan valodnieciskos, gan ārpusvalodnieciskos argumentus, Teoloģiskās terminoloģijas apakškomisija nosliecās par labu vīr.dz. formas „Advents” lietojumam, jo:
1) kopš 1923.gada termins stabili ieviesies latviešu valodā, pēc valodnieka J.Endzelīna ieteikuma (latīņu val. vārdi ar galotni – us latv. valodā tiek atveidoti ar galotni – s);
2) J. Endzelīns aizrādījis: „Laiks priekš ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis „advente” vai „atvente”, bet advents, ģen. adventa (no lat. adventus – „atnākšana”).”
3) termins „Advents” tiek lietots arī mūsdienu pareizrakstības vārdnīcās (piem., apgādu „Jumava” un „Avots” izdevumos);
4) garāku procesu apzīmējumiem ir pieļaujams arī vīr.dz. vārds; procesu apzīmējums tikai vīr.dz. nav konsekvents (piem. „gavēnis” vīr.dz.);
5) vārdkopas „Adventa laiks”, „Adventa vainags” ir labskanīgākas (asonanse) utt.
Šķiet, ka reliģiskajā vidē arī biežāk tiek lietota šī termina vīr.dz. forma, kas arī būtu ieteicama, taču no filoloģiskā viedokļa ir akceptējamas abas formas.
/Teoloģijas žurnāls, 2, 2008, 59.lpp./
Arī „Latviešu konversācijas vārdnīcā” šis vārds atrodams vīriešu dzimtes formā, atsevišķā šķirklī – advents. Tāpat tas tiek lietots tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas kalendāros.
Prieku un mieru Jums, šai Adventa laikā!
Ar cieņu,
Indra Evamois
