Mājaslapa
2011.09.10 17:56
jeb "Zem krītošajiem un dimdošajiem ozolzīļu lietiem..." Kā uzpūta vējš, zīles dārdēja pret jumtiem
Aizvadīts viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem – Dārza svētki, kurus svinam kopā ar saviem neredzīgajiem brāļiem un māsām Strazdumuižas klubā. Šogad tos gaidījām ar nelielām raizēm, jo bija sagadījies tā, ka vairāki draudzes locekļi, kas ierasti kuplinājuši svētkus ar priekšnesumiem, šajā dienā dažādu iemeslu dēļ piedalīties nevarēja. Tomēr mūsu cilvēciskās raizes bija veltas, jo Dievs bija lēmis tā, ka viss izdevās lieliski. Saulainā dienā pie bagātīgi klātiem galdiem kopīgās dziesmās un sarunās aizvadījām vairākas neaizmirstamas stundas.
Ar brašu „Sveiks lai dzīvo!” īpaši tika sveikts Kārlis Ozols, kurš ir stāvējis pie atjaunotās Kristus draudzes šūpuļa un nesen nosvinējis savu 75. dzimšanas dienu. Diemžēl šobrīd Ozola kunga veselības stāvoklis vairs neļauj būt aktīvam draudzes loceklim, tāpēc par viņa ierašanos Dārza svētkos bija sevišķi liels prieks, turklāt jāpiebilst, ka ģimene tika pārstāvēta pilnā sastāvā – svētkos piedalījās ne tikai jubilāra dzīvesbiedre, mūsu nenogurdināmā Ligita, kurai pateicāmies par viņas patiesi kristīgā garā veikto diakonijas darbu neredzīgo vidū, ko Ligita veic jau gadiem ilgi, bet arī ģimenes mīlule, pūdeļmeitene Une. Kas attiecas uz Uni, tad viņas uzvedība svētkos bija vienkārši nevainojama, kā jau īstai dāmai pieklājas. Sevišķu baudījumu klātesošo ausīm sagādāja mūsu mīļā maestro Jāņa Kaijaka un solista Jura Baronska izpildītās Emīla Dārziņa solodziesmas balsij ar klavierēm un citi brīnišķīgi priekšnesumi, kas tika sveikti ar sirsnīgiem aplausiem. Liels paldies arī Silvijai, kura vēl trešdien bija sasirgusi, tomēr ieradās ar savu ģitāru, lai mūsu kopīgā dziedāšana izvērstos skaistāka un drošāka. Sanākušie ar interesi noklausījās mācītāja svētrunu par tēmu – Baznīca kā Kristus līgava. Savukārt draudzes priekšniece Benita interesanti un saistoši dalījās iespaidos par neseno ceļojumu uz Poliju, izraisot zināmu „ķēdes reakciju”, jo savos piedzīvojumos Polijā (vēl padomju laikos) vēlējās dalīties arī Andrejs, kura stāstījums izvērsās par asprātīgu priekšnesumu. Katros Dārza svētkos mēs ar lielu prieku klausāmies un sakām paldies mūsu neredzīgajiem brāļiem un māsām – Ilgvaram, Alisei un Idai – par dzejas lasījumiem. Ir skaisti, ka Dievs viņus apveltījis ar šādu talantu! Paldies visām „čaklajām darba bitēm”, kas gādāja, lai svētkos nevienam nekā netrūktu! Citugad tiksimies atkal! Agra Turlaja