Pirmo reizi šī vieta saistībā ar
baznīcu rakstos minēta 1150.g. Kopš 1467. g. baznīca ieguvusi nosaukumu Sv.
Annas un Agneses baznīca.
Parasti Annu ar Agnesi kopā
nesaista. Anna ir Kristus vecmāmiņa, Agnese – 13 gadus veca meitene, kas
nomocīta Romā ap 300. gadu.
Pirmais zināmais baznīcas mācītājs
ir Džons de Čilmerks (1322-26). Viņa laikā, kad Anglijā valdīja Eduards VI,
draudzē bija ap 300 cilvēku, tornī atradās pieci lieli un viens mazāks
zvans.
Baznīca izdega 1584. gada
ugunsgrēkā, taču drīz vien tika atjaunota. 1624. gadā baznīcu iekārtoja ļoti
bagātīgi un grezni, vēl piecus gadus vēlāk rūpīgi atjaunoja torni.
Lielais
Londonas ugunsgrēks 1666. gadā izpostīja veselus pilsētas rajonus un Sv. Annas
un Agneses baznīca bija tikai viens no daudzajiem nodegušajiem dievnamiem.
Viens no ievērojamākiem sava laika arhitektiem Kristofers Rens (1632-1723)
apņēmās atjaunos Sv. Pāvila katedrāli un vēl 51 Londonas baznīcu. Šis darbs
viņam prasīja 35 gadus. Mūsdienās apmēram 20 baznīcas vairāk vai mazāk
saglabājušas viņa veidoto dizainu.
Sv.
Annas un Agneses baznīca bija 11. dievnams, ko Rens uzcēla. Zvanu tornis
ugunsgrēkā nebija parāk cietis, to izmantoja jaunajā celtnē. Baznīcu atklāja
1680. gadā. 1782. gadā baznīca ieguva ērģeles. 1862. gadā baznīcā ievilka gāzes
apgaismojumu, bet 1894. gadā – elektrību.
Gandrīz
trīs gadsimtus pēc Lielā ugunsgrēka Sv. Annas un Agneses baznīca atkal cieta – no
bombardēšanas 1940. gada 29.-30. decembrī.
Pateicoties
Starptautiskās Luterāņu apvienības finansējumam, no 1963. līdz 1968. gadam
baznīca tika restaurēta.
Kādu laiku baznīcā dievkalpojumus
noturēja ne tikai latviešu, bet arī igauņu draudze. Arī pašlaik dievnamu
izmanto vairākas draudzes – angļu luterāņi, latviešu draudze, svahili draudze.
Attēlā: 2009.g.
Lieldienu dievkalpojums.
Sv. Annas un Sgneses baznīca ir
ļoti populāra ar saviem ikgadējiem J.S. Baha mūzikas festivāliem, kā arī
pusdienlaika koncertiem, kuriem vienmēr ir daudz klausītāju.
Sv. Annas un Agneses draudzes
iekļaujas Lielbritānijas Luterāņu baznīcā un Pasaules Luterāņu federācijas
locekles.
Desmit gadus šajā baznīcā kalpoja
mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga un joprojām, būdama Lielbritānijas Luterāņu
bīskape, bieži šeit sprediķo.
Ņemot vērā, ka Kristus draudzi Rīgā
dibinājis Jānas vectēvs Augusts Grigors, starp abām baznīcās izveidojušies
cieši sakari. Kristus draudze vairākkārt ir saņēmusi ziedojumus baznīcas
remontam un citām vajadzībām.