Sprediķis Zvaigznes dienā

Agris Sutra

Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. Un tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

Mat. 2 : 1 – 1

Trīs Austrumu gudrie. Tie nākuši no Kaldejas. Ipatna tauta… īpatna ar to, ka pētīja debesu spīdekļus. Naktīs stāvēja uz jumtiem un vēroja zvaigžņu ceļus. Jau pirms tūkstoš gadiem. Mums jābūt pateicīgiem šiem zinātniekiem par viņu veiktajiem planētu un zvaigžņu pētījumiem - vēl tagad mēs pēc tiem skaitām stundas.

Tā mēs te redzam trīs vīrus, kas šķērsojuši tuksnešus un pārbriduši upes, sekodami kādai īpatai zvaigznei, vaicādami pēc jaundzimušā ķēniņa. Tieši šīs zvaigznes neparastā pārvietošanās ļāva trim Austrumu gudrajiem nonākt līdz pilij, kur dzīvoja Herods. Viņš gan sadrūma, kad viņam vaicāja par jaundzimušo ķēniņu. Herods jau bija apkāvis daudzus, kas varētu ieņemt viņa vietu… Herods viltīgi iztaujā rakstu zinātājus par šo vietu - it kā arī viņš gribētu iet un pielūgt šo bērnu.

Kad trīs gudrie izgāja tumsā, zvaigzne bija pazudusi. Nomaldījušies tuksnesī, viņi, slāpes ciezdami, noliecās pie Jēkaba akas - tur atmirdzēja zvaigzne. Tā viņi atrada Jāzepu, Mariju un Jēzus bērniņu. Ceļos metušies, tie Viņu pielūdza. Kā dāvanu īstajam ķēniņam viņi nobēra savas īpatās dāvanas - kaudzi ar zeltu, vīraku un mirres - šo ķēnišķo rotu. Telpa mirdzēja, to piepildīja brīnišķa smarža - kā dievkalpojumā -, un tajā iestājās miers. Tā bija vēsts, ka Jēzus nācis pasaulē ne tikai ar ķēnišķu, bet arī ar priestera godu. Viņi bija atnesuši dāvanas - upuri ķēniņam un priesterim. Pavēruši ceļu jaundzimušajam ķēniņam. Priekšsludinātāji.

Atcerēsimies šos Austrumu gudros kā rūpīgus meklētājus un pētniekus, kas jau pirms daudziem tūkstošiem gadu bija zvaigznēs redzējuši un izskaitļojusi ceļu, pa kuru nāks Jēzus, pazinuši Viņu visā Viņa godībā. Pirmie evaņģēlija pasludinātāji, kas beidzot ierauga zvaigzni, kas vadīja viņus pa Patiesības ceļu.

Trīs ķēniņu diena, Jēzus pasaule nākšanas saturs, nākšanas lielums - ķēniņa, priestera un upura ceļš.

Gudrie aizgāja pa citu ceļu atpakaļ, lai turpinātu savus darbus. Kristīgā draudze kaut kā maz ņēmusi vērā to, ka šie pirmie gudrie nāca no pagānu vidus. Diez kur palikusi šī gudrība, ja šodien jārok vaļā kaldēju bibliotēkas, kas domātas gan bērnu izglītošanai, gan pieaugušu vīru zinībām.

Sveiksim šos evaņģēlistus, kas pirmie atnāca un atrada Bērniņu kūtī - viņus atveda Zvaigzne, kas nostājās tieši virs kūts. Viņi pirmie pielūdza šo Bērnu viņa dievišķajā un priesteriskajā upura godībā.

Šī diena, pirmo evaņģēlistu pasludināšanas diena, šķiet, mazliet pamesta novārtā. To nedrīkst aizmirst, tāpat kā pirmos evaņģēlija pasludinātājus Marku, Jāni, Lūku un Mateju.