Jānis Baumanis (1834 - 1891) - pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Mācījies Berlīnes Būvakadēmijā, no 1862. līdz 1865. gadam studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Jau toreiz kopā ar arhitektu Pflūgu izstrādājis Bruņniecības (vēlāk Saeimas) nama metu. Rīgas centrālajā daļā - Aspazijas, Kalpaka, Basteja un Brīvības bulvāros uzcēlis ap 70 ēku, tai skaitā divas sabiedriskās -Apgabaltiesu un Aleksandra I (vēlāko Konservatoriju) un Lomonosova valsts ģimnāziju. Rīgas Latviešu biedrības vecās ēkas, cirka u.c. ēku autors. Uzcēlis pareizticīgo baznīcu Āgenskalnā, projektējis krievu katedrāli Rīgā. Viņa projektētās ēkas veidotas vēlās renesanses un baroka ietekmē, sastopami arī gotikas un romānikas elementi. J.Baumaņa skolnieks bija topošais arhitekts Pēkšēns, pie kura savukārt mācījies Laube.
Artūrs Baumanis (1867 - 1904) - gleznotājs. Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā.
Kapa vieta netālu no Šillinga kapličas. Uz kapa - guļoša, četrstūra formas melna pulēta granīta plāksne.