Mājaslapa
2013.04.19 21:46
Kristus Augšāmcelšanās svētki - Lieldienas
A: Jer31:1-6; Kol3:1-4; Jņ20:1-18 / Mt28:1-10 B: Jes25:6-9; 1Kor15:1-11; Mk16:1-8/Jņ20:1-18 C: Jes65:17-25; 1Kor15:19-26; Lk24:1-12 / Jņ20:1-18 Dziesma: Kristus augšāmcēlies 115 Liturģiskā krāsa: balta
Jes 65:17-25; 17 Jo es, redzi, radu jaunas debesis un jaunu zemi. Iepriekšējās vairs nepieminēs, tās vairs nenāks ne prātā. 18 Bet priecājieties un līksmojiet mūžam par to, ko es radu, jo es radu Jeruzālemi priekam un tās tautu – līksmībai. 19 Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu, vairs nedzirdēs tajā nedz vaimanas, nedz raudas. 20 Tur nebūs vairs zīdaiņa, kas dzīvo vien dažas dienas, nedz sirmgalvja, kas savu dienu mēru neizdzīvo. Kas simts gados nomiris, tas būs vēl jauneklis, kas nesasniegs simts gadus, būs ticis nolādēts. 21 Tie namus cels un tajos dzīvos, vīnadārzus stādīs un augļus baudīs. 22 Tie nebūvēs, lai dzīvotu citi, un nestādīs, lai baudītu citi. Jo kā koka mūžs būs manas tautas mūžs, mani izredzētie paši izmantos savu roku darbu. 23 Viņu pūliņi nebūs velti, un bērni tiem nedzims postam, tie būs Kunga svētības sēkla un viņu pēcnācēji ar tiem. 24 Un būs tā –pirms viņi sauks, es jau atbildēšu, vēl viņi runās, es jau uzklausīšu. 25 Vilks un jēriņš ganīsies kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi; nedz ļauna, nedz posta nedarīs visā manā svētajā kalnā," teica Kungs.
1 Kor 15:19-26; 19 Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. 20 Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem. 21 Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās. 22 Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi. 23 Bet ikviens savā reizē, pirmais – Kristus, pēc tam Kristum piederīgie, kad viņš nāks. 24 Un gals būs tad, kad Valstību viņš nodos Dievam un Tēvam, kad viņš atcels visas valdības un visas varas, un visus spēkus. 25 Jo viņam ir jāvalda tik ilgi, līdz viņš noliks visus ienaidniekus zem savām kājām. 26 Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.
Lk 24:1-12 Jēzus augšāmcelšanās (Mt 28:1–10; Mk 16:1–8; Jņ 20:1–10) 1 Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas. 2 Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu. 3 Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada. 4 Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās. 5 Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja:"Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? 6 Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā:7 Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem." 8 Un tās atcerējās viņa vārdus. 9 Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem. 10 Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem. 11 Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja. 12 Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.
Jņ 20:1-18 Jēzus augšāmcelšanās (Mt 28:1–10; Mk 16:1–8; Lk 24:1–12) 1 Pirmajā nedēļas dienā, rīta agrumā, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāca pie kapa un redzēja akmeni no kapa noveltu. 2 Viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja:"Viņi ir paņēmuši no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši." 3 Tad Pēteris un tas otrs māceklis devās uz kapu. 4 Abi skrēja kopā, bet otrais māceklis aizskrēja ātrāk par Pēteri un pie kapa nonāca pirmais. 5 Viņš pieliecās un ieraudzīja linu autu noliktu, bet pats iekšā negāja. 6 Tad, sekodams viņam, atnāca arī Sīmanis Pēteris un, iegājis kapā, ieraudzīja nolikto linu autu, 7 bet sviedrautu, ar ko bija apklāta Jēzus galva, noliktu nevis kopā ar linu autu, bet atsevišķi satītu citā vietā. 8 Tad kapā iegāja arī otrs māceklis, kurš tur bija nonācis pirmais; un viņš redzēja un ticēja. 9 Tie gan vēl nesaprata, ka pēc Rakstiem viņam būs augšāmcelties no mirušajiem. 10 Tad mācekļi atkal aizgāja uz savām mājām. Jēzus parādās Marijai Magdalēnai (Mk 16:9–11) 11 Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Raudādama viņa noliecās kapā 12 un redzēja divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, kur Jēzus miesas bija gulējušas, vienu galvgalī un otru kājgalī. 13 Tie viņai sacīja:"Sieviete, kādēļ tu raudi?" Viņa tiem atbildēja:"Viņi paņēmuši manu Kungu, un es nezinu, kur tie viņu likuši." 14 To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet viņa nezināja, ka tas ir Jēzus. 15 Jēzus viņai sacīja:"Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, viņam sacīja:"Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu." 16 Jēzus viņai sacīja:"Marija!" Pagriezusies tā viņam ebrejiski saka:"Rabuni" (tas ir:Skolotāj)! 17 Jēzus sacīja:"Nepieskaries man, es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva; bet dodies pie maniem brāļiem un saki viņiem:es uzkāpju pie mana Tēva un jūsu Tēva un pie mana Dieva un jūsu Dieva." 18 Marija Magdalēna atnāca pie mācekļiem un pavēstīja:"Es redzēju Kungu!" Un viņa stāstīja, ko viņš tai sacījis.