Mājaslapa
2013.03.06 22:08
Vēl tikai nepilni 5 gadi ir atlikuši līdz lielajai evaņģēliskās Baznīcas jubilejai. Tas nav tikai Baznīcas pagrieziena punkts, bet gan pagrieziena punkts visai tālākai civilizācijas virzībai pasaulē.
„Evaņģēlijs uzvar un izplatās Livonijā, sevišķi pie Rīdziniekiem, no kuriem nesen saņēmu vēstules un sūtni. Tik brīnišķīgs ir Kristus.” (No M. Lutera vēstules Spalatīnam 1524.g. 1.II)
Mēs Latvijā esam viena no pirmajām pasaules valstīm, kur evaņģēliskā mācība tika pieņemta. Šos svētkus nevar novērtēt par augstu un ikviens no mums šo svētku svinēšanā tiks iesaistīts, tādēļ ir pēdējais laiks sākt gatavošanos reformācijas 500 gadu svinēšanai gan atsevišķās draudzēs, gan Baznīcā visiem kopā.
Ir lietas, kuras mēs varam lemt katrs savā draudzē, bet ir kādi lielāki pasākumi, kuros ir nepieciešams kopīgs skatījums un kopīgi spēki, lai svētki izdotos. Tādēļ aicinu visus, kuriem ir vēlēšanās ne tikai svinēt, bet arī piedalīties svētku organizēšanā sanākt kopā sestdienā, 9. martā plkst. 14:00 Virsvaldes zālē, M. Pils ielā 4. Mērķis ir apzināt iniciatīvas grupu, pārstāvjus no draudzēm, prāvestu iecirkņiem un diacēzēm, lai sazinoties visi varētu piedalīties ar savām idejām un praktisku ieguldījumu svinību sagatavošanā.
Dienas, kuras izmainīja pasauli.
Rīga ir viena no pirmajām Ziemeļaustrumeiropas pilsētām, kur uzvarēja evaņģēliskā mācība. Daži procesi Livonijā un Rīgā notika vienlaicīgi ar Vāciju un daži pat apsteidza Vāciju: Lībekā reformācija uzvarēja 1530. g.; Brandenburgā un Saksijā 1539. g.; Dānijā un Norvēģijā 1536. g. 1Kamēr Rīga reformācijas dienu mēs varētu svinēt 1522.gada 12. jūnijā 2, kad Andreass Knopke izklāstīja savas 24 tēzēs disputam ar pāvesta piekritējiem Rīgas Sv. Pētera baznīcā un ieguva atbalstītājus rātē.3 Livonijai, Rīgai – Luters ir atsūtījis vairākus darbus – pirmā ir atbilde uz Rīgas rātes sekretāra Johana Lomillera aicinājumu: 1523. gadā Vitenbergā iespiests Rīgai, Rēvelei un Tērbatai veltītais darbs: „Den auserwāhlten lieben Freunden Gottis, allen Christen zu Righe, Revell u. Tarbthe in Liefland, meinen liebes Herren und Brūdern in Christo” – par taisnošanu ticībā no Dieva žēlastības. Nākamais Rīdziniekiem veltītais darbs ir 1524. gadā Vitenbergā iznākušais 127. Ps. sakaidrojums: „Der hundert und Sieben und zwenzigst psalm, ausgelegt an die Christen zu Rigen ynn Liffland”, kas runā par skolu dibināšanu un evaņģēlisko mācītāju aprūpi. 1540. gada 26. augusta rokraksta vēstulē Luters ieteic rīdziniekiem kādu evaņģēlisko sprediķotāju Engelbertu Štetekenu. Luters tāpat sarakstījās ar ievērojamu Kēnigsbergas teologu Dr. Johanu Brīsmanu, kurš 1527. gadā pārnāca uz Rīgu un bija te līdz 1531. gadam.Viņš tika aicināts kļūt par Rīgas, Lībekas un Rostokas superintendentu, bet atteicās, jo gribēja strādāt zinātnisko darbu un vairāk uzmanības veltīt reformācija Kēnigsbergā.4
Vēsture mums ir saglabājusi rakstiskas liecības par trim pirmajām spilgtākajām sludinātāju personībām Livonijā. Kā pirmais ir nosaucams Andreass Knopkens5 (Rīgā kopš 1517. g.) – izglītots teologs, faktiski viens no pirmajiem luteriskiem teologiem – publicētu darbu mantojuma atstājējiem pasaulē. M. Lutera cienīgs izglītots sekotājs, ar kuru mēs patiesi varam lepoties un kurš būtu pelnījis, lai viņam pievērstu īpašu uzmanību.
Mūsu Latvijas Baznīcas vēsturei ļoti svarīgs ir Knopkena darbs „Komentārs vēstulei Romiešiem”, kas pamatojoties uz viņa iepriekš sludināto, ar Filipa Melanhtona un Johana Būgenhāgena ieteikumu tika iespiests 1524. gadā Vitenbergā un piedzīvoja četrus izdevumus Vitenbergā un Strasbūrā 6. Tas liecina par šī izdevuma popularitāti un pieprasījumu. Tas ir bija agrīns evaņģēliskās mācības izklāsts ne tikai Rīgā, bet tā laika Eiropā vispār – mums tas ir īpaši svarīgi, jo tas uz Eiropu ir aizgājis no Rīgas. Pamatojoties šī darba atziņās, Knopkens sastādīja savas 24 tēzes 7, kuras tika liktas priekšā Pētera baznīcas disputā. Šajās tēzēs izskan agrīnas evaņģēliskās reformācijas ticības atziņas, tādas pašas, kā tās, kuras vēlāk precizētas un daudzkārt pārdomātas, jau kā ticības artikuli, ir luterisko teologu noformulētas Vienprātības grāmatā.
Reformācija, kā pārstrukturēšanās un attiecību maiņa bija sava veida revolūcija, lai arī nevardarbīga. Jebkurš šāda veida notikums sabiedrībā nes arī kādas negatīvas sekas, kas sajauc jau tā cilvēku satrauktos prātus un izlīst diezgan neadekvātās emocijās. Vācijā tas bija traģiskais zemnieku karš 1524. – 1525. gadā 8, bet mūsu daudz cietusī Latvija, paldies Dievam, no asiņainām katastrofām toreiz tika pasargāta. Rīgā tas bija patosa farss, ko vēsturnieki sauc par baznīcu grautiņiem9.
Gaidām gan mācītājus, gan draudžu pārstāvjus sestdien, 9. martā plkst. 14:00 Virsvaldes zālē M. Pils ielā 4.
Darba kārtību izlemsim kopīgi, bet iecerējuši esam - ideju apkopošanu un iniciatīvas grupas izveidošanu – noslēgums plkst. 16:30. Tie ir mūsu svētki – būsim atsaucīgi un atvērti kopīgi tos veidojot.
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus..” /1Pēt 2:9/
Māc. Juris Morics, juris.morics@inbox.lv
1 Zanders, O. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā. – Rīga: Zinātne, 2000. 117. lpp.
2 Adamovičs, L. Dzimtenes baznīcas vēsture. – Rīga: Latvijas Vidusskolu Skolotāju Kooperatīvs, 1927. 17. – 18. lpp.
3 Dunsdorfs, E., Spekke, A. Latvijas vēsture 1500-1600. – Stockholm: Daugava, 1964. 83. lpp.
4 Zanders, O. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā. – Rīga: Zinātne, 2000. 125., 126. Lpp
5 Par to, kurš bija pirmais evaņģēliskais mācītājs Rīgā, tagad valdošo uzskatu ir nodibinājis Bētfīrs. Apstrīdot, ka pirmais bijis kādā 1556. g. publikācijā minētais Rostokas priesteris Nikolajs Russ, kurš bija akceptējis Husa mācību, par ko viņu vajāja. Viņš izbēga uz Livoniju un tur nomira (sk. L. Arbusow,Reformation, 165.lpp). Bētfīrs par pirmo pamatoti uzskata Andreju Knopkenu (dēvētu arī par Knopki, Knopkinu un Knopiusu). / 8 Dunsdorfs, E., Spekke, A. Latvijas vēsture 1500-1600. – Stockholm: Daugava, 1964. 83. lpp.
6 LAB ir pieejams 1524. g. priekšvārds no Vitenbergas izdevuma un pilns 1525. g. Strasbūras izdevums.
7 Švābe, A. Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga: Grāmatu apgāds A. Gulbis, 1931 –1932. 16863.
8 Kitelsons, Dž. Luters – reformators: Mērtiņa Lutera biogrāfija. – Rīga: Luterisma Mantojuma fonds, 2002. 189. – 192. lpp.
9Melngalvju nams Rīgā. / Siliņa, M. (red.). – Rīga: SIA Rīgas nami, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1995. 38. – 39. lpp.