Mājaslapa
2012.11.25 13:19
Kristīgajā baznīcā svecīšu vakaram ir sava loma. Luterāņu baznīcas tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta Baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmā Adventa. Arī baptisti iededz svecītes baznīcas gada pēdējā svētdienā. Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu vai visu svēto dienu atzīmē novembra sākumā. Gan luterāņiem, gan katoļiem kopīgais ir tas, ka šajās dienās dievkalpojumos īpaši piemin savus aizgājējus. Līdzīga tradīcija ir arī pareizticīgajiem, kuri, savukārt, šo dienu atzīmē maijā.
Žurnālā ''Atpūta'' 1937. gada novembra numurā lasām: ''Piektā svētdiena priekš Ziemsvētkiem iekrīt Mirušo piemiņas diena, ko dažviet sauc arī par Aizgājušo draugu svētkiem.'' Kad Latvijas teritorijā nonākusi Mirušo piemiņas dienas tradīcija, to precīzi konstatēt ir pagrūti, bet runa varētu būt par vismaz 19. gadsimta sākumu. Piemiņas dienai idejiskā ziņā tuvie lauku kapusvētki, jādomā, tobrīd jau pastāvējuši. ''Mirušo piemiņas diena ir ļoti izteikta Rīgā, kamēr laukos runā par svecīšu vakaru. 'Šobrīd, kad pasaulē ir tendence visu vienādot, latvieši savus kapusvētkus un svecīšu vakarus uzskata par kaut ko īpašu. Tā ir vēlme lieku reizi atzīmēt, ar ko mēs atšķiramies,''latviešu kapu mīlestības fenomenu komentē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante Laura Uzule.
Viesītes luterāņu mācītājs Alvis Āboliņš, kurš īpaši pētījis latviešu kapu kristīgās tradīcijas, atradis šo vakaru pieminētu jau 1832. gadā Sanktpēterburgā iznākušajā ''Evaņģēliski luteriskās baznīcas reglamentā Krievijā''. Tur tas minēts kā ''tajā gadā aizmigušo piemiņas diena''. Jāatzīmē, ka katoļi savus aizgājējus piemin konkrētā dienā – 2. novembrī. Luterāņi Mirušo piemiņas dienu aizvada Baznīcas gada pēdējā svētdienā.
Atšķirībā no kapu svētkiem jūlijā un augustā Mirušo piemiņas dienā novembrī parasti nenotiek nekādi reliģiski rituāli, vienkārši tiek dedzinātas svecītes. L. Uzule gan aizrāda, ka Kurzemē arī svecīšu vakari notiek ar mācītāju, taču tradīcijas ir ļoti dažādas un katrā pagastā tās var atšķirties.
Nereti svecīšu vakari notiek ne tikai novembra pirmajā svētdienā katoļiem un novembra trešajā svētdienā luterāņiem, bet arī citos datumos. Lielākoties tā ir pašu iedzīvotāju iniciatīva un šie pasākumi netiek saistīti ar baznīcas tradīcijām. Tomēr atkāpes no ierastajiem datumiem iespējamas arī gadījumos, kad mācītājas tīri fiziski nespēj apkalpot vairākas draudzes vienā dienā.
Par svecīšu vakaru precīzu norises laiku uzzināt var gan pie kapsētas pārvaldnieka, gan draudzē, gan arī attiecīgā novada vai pilsētas administrācijā.
Kaimiņu Igaunijā svētku ziņā kapu kultūra nav tik izteikta. Katoliciskajā Lietuvā Mirušo piemiņas dienu atzīmē 1. novembrī. Tie ir valstiska vēriena svētki, tādēļ gan 31. oktobris, gan 1. novembris valstī ir brīvdienas, lai cilvēki varētu netraucēti aizbraukt uz kapsētām, sakopt kapu kopiņas un piedalīties svētkos. Tādi kapusvētki kā Latvijas laukos Lietuvā vasarās nenotiek.
Zanda Radziņa, Nekropole.info, la.lv