Mājaslapa
2012.04.14 20:05
Neskatoties uz to, ka viena daļa ir palaidusies slinkumā, talka tomēr notika.
Bija ieradušies tie labākie un tie čaklākie.
Sakarā ar to, ka nākošajā dienā ir paredzētas draudzes padomes vēlēšanas, pašreizējā priekšniece Benita bija izvērsusi dedzīgu priekšvēlēšanu kampaņu - viņa balsu uzpirkšanai izmantoja uzsildītu ābolu sulu, ar ko brīnišķīgi remdēja slāpes smagajā darbā nogurušie.
Tīrīšanas darbi jau pierasta lieta, un tie veicās raiti.
Bet lielākā spēku daļa tika veltīta malkai - sazāģētie bluķi bija ārkārtīgi resni un spītīgi. Lietā tika likti visādi jaunmodīgi skaldāmie un plēšamie rīki, bet viens bluķis bija tik negants, ka viens ķīlis tika aprīts - pazuda kā atvarā. Edgars Kots pieņēma smagu lēmumu - bluķis tika ievietots ugunskurā. Pēc pelnu atdzišanas ķīlis tiks meklēts.
Jānis Turlajs un Ilzīte Ledauniece šķūnītī, lai palielinātu tā ietilpību un sausajai malkai neļautu sajaukties ar slapjo, izveidojuši tādas katakombas, ka bez ceļveža tagad tajā var apmaldīties. Nezinoši cilvēki tur netiks ielaisti.
Tikpat cik Arnolds Brūderis bija nemitīgi līksms, tikpat Arturs Kripēns un Arnis bija drūmi. Ne smaida grimasītes. Čaklumam tas netraucēja.
Toties Intars paveica to, kas visiem gadu gadiem bija kritis uz nerviem - nodabūja no šķūņu jumtiem sen sakaltušos zarus, kas pa gabalu biedēja apmeklētājus. Viņa tētis Juris skaldīja vienā laidā. Viena no viņa augstākajām izglītībām saistīta ar mežistrādi - tāpēc tāds treniņš un izturība.
Agra atkāpās no tradīcijas un lašu zupas vietā vārīja skābeņu zupu. Ārkārtīgi garšīga. Tik garšīga, ka par pankūciņu iztrūkumu tikai mājās atcerējāmies.
Tā mums tur gāja.
Bildes var redzēt ŠEIT