Mājaslapa
2012.04.01 14:42
Jes52:7-127 Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: tavs Dievs ir ķēniņš! 8 Klau! Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens, viņi gavilē visi vienā balsī, jo tie redz paši savām acīm, ka Tas Kungs atgriežas Ciānā. 9 Gavilējiet skaļi priekā, jūs visi Jeruzālemes sagrautie mūri! Jo Tas Kungs ir apžēlojies par Savu tautu un to iepriecinājis, Viņš ir atsvabinājis Jeruzālemi! 10 Tas Kungs ir atsedzis Savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā, visi zemes gali redzēs mūsu Dieva palīdzību. 11 Izeita, izeita no turienes ārā, neaizskariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu - babiloniešu - vidus, šķīstaities, kas jūs nesat Tā Kunga svētuma piederumus! 12 Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu, arī strauji bēgot, jo Tas Kungs ies jums pa priekšu, un Israēla Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.
Ebr1:1-4,(5-12) 1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, 2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; 4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu. 5 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis. Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu. 6 Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: un visi Dieva eņģeļi Viņu lai pielūdz. 7 Par eņģeļiem Viņš saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem un Savus sulaiņus par uguns liesmām, - 8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis. 9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem. 10 Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs. 11 Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes, 12 un Tu tās satīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
Jņ1:1-141 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. 2 Tas bija iesākumā pie Dieva. 3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. 4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. 5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. 6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. 8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. 9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. 10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. 11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. 12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, 13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. 14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.