Mājaslapa
2011.07.14 08:37
Lk.5:1-11
1 Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. 2 Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. 3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. 4 Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: "Dodies uz augšu un izmet savus tīklus." 5 Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: "Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest." 6 Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. 7 Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. 8 Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: "Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks." 9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu, ko tie bija vilkuši, 10 tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: "Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot." 11 Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja Viņam līdzi.
Rom.8:18-23
18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. 19 Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. 20 Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. 21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. 22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. 23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
Raudu dz. 3:22-32
22 Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. 23 Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība. 24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu. 25 Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē. 26 Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību. 27 Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes; 28 lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts; 29 lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība, 30 lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam. 31 Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem: 32 Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības..