Laikmets pēc jūdu tautas agriešanos no Babilonijas trimdu bija krīzes laiks. Atgriešanās nebija pravieša apsolītais labvēlīgais laiks (Jes. 40-55). Tautai bija nopietnas sociālas, ekonomiskas, politiskas un reliģiskas problēmas un tā skatījās uz nākotnes, kad sagaidīja Dieva palīdzību.

Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.* ¹⁰ Tad Es iznīcināšu Efraima kara ratus un Jeruzālemes kara zirgus, un kara stopam būs tapt salauztam, jo Viņš nesīs mieru tautu starpā, un Viņa vara sniegsies no vienas jūras līdz otrai jūrai un no Eifratas upes līdz pasaules galam. ¹¹Uz asins derības pamata, ko Es esmu ar tevi slēdzis, Es atsvabināšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens. ¹²Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki! Jau šodien Es jums pasludinu, ka Es tev divkārši atmaksāšu!”

Vēstulē romiešiem, Pāvils stāsta, ka mēs esam taisnoti Dieva priekšā caur Kristus darbību, ne caur mūsu pašu darbiem. Lai to ilustrēt, Pāvils piedāvā piemēru, par cilvēku, kas cenšas darīt pareizo, bet gan ir spiests atzīt, ka labi nodomi vien nepietiek.

o es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru. ¹⁶ Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba. ¹⁷ Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks. ¹⁸ Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. ¹⁹Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. ²⁰ Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. ²¹ Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. ²² Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. ²³ Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. ²⁴ Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas? ²⁵ Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!

Mateja evanģelija Jēzum un Jānim Kristītājam ir ļoti atšķirīgas pieejas, kaut gan abi sludina vienu un to pašu vēstījumu par Dieva valstību. Šajā tekstā, Jēzus pārmeta tiem, kas atrod vainu pie katru mācītāju, un to lieto kā attaisnojumu neievērot Dieva vārdu.

Jēzus teica:] „Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem, ¹⁷ sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt. ¹⁸Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars. ¹⁹Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs, - un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem."....

²⁵ Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. ²⁶ Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. ²⁷ Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu.

²⁸ Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ²⁹ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.³⁰ Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."

Kristīne Vanaga. Sprediķis 3. svētdienā pēc Vasarsvētkiem. 2011. gada 3. jūlijā