Mājaslapa
2010.06.29 19:20
Meld.: V. 44. Mēs visi, ko ir radīj’s Dievs…
Mēs visi, ko ir radījis Dievs, no vienām as’nīm cēlušies, Mēs Viņa tēlā līdzīgi Tā Kunga Jēzus locekļi, Ar vienām as’nīm pestīti Un vienas debess mant’nieki.
Tad kā lai brāli ienīstu Un cietsirdību rādītu, Un nepiedotu naidniekam, Ne palīdzētu vārgākam? Dievs Kungs ir svēts, pilns taisnības, Un tomēr Viņš apžēlojas.
Tu, Kungs, līdz galam mīlējis Un visiem labu darījis, Par pašaurs grēkiem nomiris, Vēl krustā Dievu pielūdzis Neizteicamā mīlībā par tiem, kas Tevi mocīja.
Kad mana sirds iekarsusies Kaut kur grib brāļiem atriebties, Lai Tava lielā lēnība Tad lepnās dusmas klusina, Dod Tavu krustu uzskatīt Un nikno prātu savaldīt.
Lai skatu Tavas asaras, Kā tās par mani raudātas, Lai skatu Tavas asinis, Ar ko Tu mani pestījis, To mīlestību redzētu, Kā mīlējis Tu grēc'nieku.
Tavs vārds lai manā sirdī skan: «Kas brāli mīl - mīl arī Man'; To, ko jūs brāļiem padariet, To jūs Man Pašam parādiet. Kas brāli nīst, ir slepkava Un kritīs Dieva sodībā.»
Lai pēc šiem vārdiem dzīvotu Un savus brāļus mīlētu, Lai esmu laipn's, lēnprātīgs, Drošs, uzticīgs un pazemīgs; Lai palīdzu es vārgākam Un labu daru tuvākam.
Mēs viena Kristus locekļi, No Viņa dārgi pestīti, Tādēļ es brāļus mīlēšu, Par visiem Dievu pielūgšu. Jo Jēzus man tā darījis, Līdz nāvei mani mīlējis.
Sacer.: Gothards Fridrihs Stenders (1914 – 1796)
Ierakstīts draudzē 2010. gada 27. jūnijā