Mājaslapa
2017.04.12 12:42
19.kinoforums „Un Vārds tapa filma” 16. - 23.04
„Happy Art Museum” t/c Galeria Rīga 7. stāvā
Svētd., 16.04 plkst.15.00 atklāšana
„Mateja evanģēlijs” (Il Vangelo Secondo Matteo), režisors Pjera Paolo Pazolini, 1964, 136’
Kristus dzīve, nāve un augšamcelšanās dziļi personiskā filmā, kurā galvenajās lomās ir spāņu students un režisora māte. Sava kritiskā pasaules redzējuma ietvaros Pazolini šajā evanģelijā izcēlis tā sociālo aspektu, radot naiva, brīžiem maģiska reālisma poētiku. „Mateja evanģēlijs” ar savu stingro vienkāršību, vēsturiskā kolorīta tīrību un kaismīgo maksliniecisko spēku guva atzinību Venēcijas kinofestivālā: Žūrijas speciālo un OCIC balvu.
Pirmd., 17.04 plkst. 18.00
„Lielais klusums” (Die grosse Stille), režisors Filips Grēnings, 2005, 164’
Vairāk par pus gadu režisors pavadīja kartēziešu klosterī „Grand Chartreuse" Francijas Alpos, piedaloties mūku ikdienas dzīvē, rituālos, darbā un lūgšanās. Unikāla iespēja ieklausīties šajā klusumā, lai sajustu, saskatītu un arī saklausītu laika plūdumu, gadalaiku maiņu, mūku kontemplatīvo eksistenci. „Klusā” filma nav mēma – izcilā skaņas kvalitātē dokumentēta viņu dzīve starp atteikšanos un personīgu bagātināšanos.Atzīta par labāko Eiropas dokumentālo filmu.
Otrd., 18.04 plkst. 18.00
„Ko vēlas Dievs?” (Se Dio vuole), režisors Eduardo Maria Falkone, 2015, 84’
Pazīstamais, panākumiem bagātais ķirurgs Tomass ir iedomīgs, lepns un augstprātīgs, turklāt - nelokāms ateists. Tomasa pasaule sāk brukt brīdī, kad viņa vienīgais dēls Andrea nāk klajā ar negaidītu paziņojumu - viņš vēlas kļūt par priesteri. Tomass atsakās pieņemt gan dēla izvēli, gan sievas Karlas un meitas Bjankas lēmumus. Tā būtu iespēja pārvērtēt savu dzīvi. Falkone saņēma
David di Donatello un Itālijas Nacionālās filmu žurnālstu biedrības balvu kā labākais režisors.
Trešd., 19.04 plkst. 15.00
„Mežonīgās āres” (Dikoje poļe), režisors Mihails Kalatozašvili, 2008, 108’
Jauns laiku ārsts dzīvo tālu prom no pasaules – civilizācijas pēdējā bastionā. Pie viņa ārstēties ved pilnīgi visas dzīvās būtnes. Tuksnešainā ainava liekas Dieva pamesta, taču cilvēks tā centrā apliecina jēgpilnas, humānas un laimīgas eksistences iespējamību, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, pat – konfrontāciju ar nāvi.
FIPRESCI un Ekumēniskās žūrijas balva Kotbusas festivālā
Ceturtd., 20.04 plkst. 18.00
„Melānijas hronika”, režisors Viesturs Kairišs, 2016, 120’
Filma veidota pēc rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviemJaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Šo ceļu izturēja tikai tie, kuri, neskatoties uz visām piedzīvotajām šausmām, spēja saglabāt cerību par Latviju, par atgriešanos mājās. Izturēja garā un ticībā stiprie. Un tāda ir arī stāsta galvenā varone Melānija. Pēc seansa - saruna ar režisoru.
Piektd., 21.04 plkst. 18.00
„Piena ceļš” (La voie lactee), režisors Luijs Bunujels, 1969, 105’
Divi klaidoņi soļo no Parīzes uz Santjago de Kompostela, orientējoties pēc Piena ceļa zvaigznēm. Cerības uz žēlastības dāvanām negaidīti vaiņagojas ar paša „dieva” satikšanu, kurš aicina abus „necienīgos”uz dīvainām darbībām... Viņu ceļš ved cauri baznīcas vēsturei (arī tās tumšajām lappusēm). „Interfilm” balva Berlīnes kinofestivālā. Pēc filmas – tikšanās ar mūsdienu svētceļniekiem uz Santjago di Kampastella mācītāja Ivara Jēkabsona vadībā.
Sestd., 22.04 plkst. 15.00
„Degošais”, režisors Jānis Putniņš, 2016, 55’
„Runāt par Iļju Ripss nozīmē runāt par citādību, kas nepakļaujas aprakstam vai iemūžināšanai filmā" (Putniņš): stāsts par mēģinājumu sadedzināties pie Brīvības pieminekļa ir sens, viņa teorija par burtu secību 1.Mozus grāmatā – sarežģīta. Dokumentāli kadri, Izraēla šodien, arhīva materiāli - blīvs kinodarbs ar eksperimentāliem kadriem un kinovēstures kodiem. Režisora aizkadra balss ievelk meditācijā par tēmām, kas arī Dainas Dagnijas gleznu ciklā „Kritušie”.
Plkst. 18.00
„Francisks, Dieva spēlmanis” (Francesco, Giullare di Dio), režisors Roberto Roselini, 1950, 85’
Fenomens, kas atstājis pēdas Vakareiropas vēsturē: brālis Frančesko un viņa ordeņa brāļi, apmetņos tērpti, kailām kājām, nabadzīgi, bet priecīgi meklē vienotību, atrod pazemību un slavē Dievu. „Svēto” filmā izmantoti vienpadsmit no „Svētā Franciska ziediņiem”, kur poēzija atklāta ar neoreālisma dokumentālismam tuviem stila līdzekļiem - mūkus atveido Nokeras klostera mūki, filmā piedalās tikai viens profesionāls aktieris – Aldo Fabrici (tirāns Nikolajs).
Svētdien, 23.04 plkst. 14.00
„Aspirīns Komandoram” (Aspirin dļa Komandora), režisors Romāns Ņesterenko, 2016,
Rīgā dzimušā aktiera un režisora Romāna Ņesterenko īsfilma veidota pēc XX gadsimta sākuma „smieklu karaļa” Arkādija Averčenko stāsta „Sazonovs” motīviem. Tā ir „čehoviska komēdija”, kas noskatīta kaimiņu istabā - tas varētu būt noticis gan Dona Žuāna laikos,gan – mūsdienās – laime nemīl slinkos un bailīgos. „Būt vai nebūt” – tāda ir filmas tēma.
Saruna ar režisoru.
16.00 – skatītāju izvēlētā filma
Filmas tulkotas latviešu valodā, izņemto „Mežonīgās āres” un „Aspirīns Komandoram”.
Ieeja par ziedojumiem.
Kinoforuma plakāts