Kad nejauši satiktajam Guntim Gailītim, braucot tramvajā garām Mēness ielai, stāstīju par uzliktajām piemiņas zīmēm, pēc pāris dienām viņš zvanīja, nodeva tālāk „stafeti” kādai Rīgas pieminekļu aģentūras kolēģei, viņa savukārt – mākslas zinātniece Inārai Appenai, kura sarakstījusi grāmatu „Rīgas tēlnieks Augusts Folcs (August Volz – Sculptor of Riga)” – tātad, par „mūsu” Folcu, kurš apbedīts Jēkaba kapos, mūsu baznīcas tuvumā un pie kura kapa vietas nu arī uzlikta piemiņas zīme. Jau nākošajā trešdienā kopā ar mākslas zinātnieci, mācītāju un dažiem draudzes locekļiem apstaigājām visas apbedījuma vietas. Appenas kundze atzinīgi novērtēja mūsu iniciatīvu un pastāstīja, ka tēlnieka Folca radinieki reizi gadā braucot uz Latviju, lai apciemotu un koptu kapu. Nu jau viņi iepazinušies ar mūsu mājas lapu un zina par notikušajām pārmaiņām.

Izrādās, ka ne tikai celiņa malas eņģelis, kas diemžēl ir bez galvas un ar traumētiem spārniem, bet arī kalēji uz pretējās mājas, kas redzama no dievnama, ir Folca darināti.

Nora Rutka no Baltvācu biedrības „Domus rigensis”, kas arī piedalījās piemiņas zīmju atklāšanā, nesen pavēstīja, ka kāds Latvijā dzīvojošs baltvācu pēctecis pastāstījis par zīmju uzlikšanu radiem un draugiem Vācijā, kur savukārt kāds, kas augstu vērtē Broces ieguldījumu latviešu tautas vēstures, paradumu un tikumu fiksēšanā un saglabāšanā, pārskaitījis biedrībai naudiņu, lai varētu profesionāli notīrīt Broces pieminekli. Rutkas kundze uzrunājusi nozares speciālistu Gunti Pandaru, un tagad piemineklis ir daudz gaišāks, uzraksti – labāk salasāmi.

750. Patīkama reakcija