27. martā tika notīrītas un ievaskotas visas koka mēbeles (soli, kancele), nomazgāti logi, noslaucīti putekļi grūti aizsniedzamās vietās. Īpaši grūts darbs pagadījās Intaram, kurš, stāvot uz augstajām trepēm, ar slotu notīrīja no griestu apmalēm (bet tās mums ir apmēram 4 m augstas) tīklus, kurus vairāku gadu garumā bija rūpīgi audis zirneklis. Nu kukainītim viss jāsāk no jauna:).

Kamēr vīrieši uzraka puķu dobes baznīcas priekšā, nemanot bija piezagusies gan tumsa, gan lietus, taču tas nekavēja iesākto pabeigt līdz galam, un arī Ausmas sagādātie atraitnīšu stādi (paldies viņai par to!) sekmīgi iegūla zemē.

Nobeigumā kopīga bilde un vēl viena īpaša, kurai jāpievieno neliels stāsts, jo tieši tagad ir klāt savdabīga gadadiena - pērn, tieši Lielajā Piektdienā pie mums atnāca Kaķis. Atnāca un paziņoja, ka ir ļoti izsalcis. Protams, no tuvējā veikala nekavējoties tika atnesta barība, un kurš tad pēc tam vairs ies prom? Tā nu Mīce Pērmindere mūsu dievnama patrepē ir atradusi mājas vietu. Taču nabaga dzīvnieciņam iepriekšējos gadus dzīve, liekas, bijusi visai grūta, jo nesen pamanījām, ka kaķim ļoti sāp ķepa. Nogādājām pie ārsta, un rentgens uzrādīja pamatīgu iekaisumu priekšķepu locītavās, visticamāk - reimatisms. Tika izrakstīts desmit dienu injekciju kurss, kuru varonīgi uzņēmās attēlā redzamie "mediķi" - Benita un Jānis. Tāds, lūk, stāsts par vienu Dieva radībiņu, ar kuru labos draugos nu jau ir lielais vairums baznīcas apmeklētāju.:)

695. Spodrais dievnams kļuvis vēl spodrāks