Lilija
tumša migla pa pasauli klīst
aprij dzīvību manu un tavu
krustā piesista lilija vīst
lai man atdotu dzīvību savu
sarkans lietus uz debesīm snieg
līdz ar dvēseli manu un tavu
tās sev glābšanu izlūgties iet
vienu vienīgu iespēju jaunu
spoža gaisma pār tīreli līst
zelta putekšņi sirdī man iekrīt
augstu debesīs balta kā sniegs
krustā piesistā lilija uzzied
2005. gada marts
tumša migla pa pasauli klīst
aprij dzīvību manu un tavu
krustā piesista lilija vīst
lai man atdotu dzīvību savu
sarkans lietus uz debesīm snieg
līdz ar dvēseli manu un tavu
tās sev glābšanu izlūgties iet
vienu vienīgu iespēju jaunu
spoža gaisma pār tīreli līst
zelta putekšņi sirdī man iekrīt
augstu debesīs balta kā sniegs
krustā piesistā lilija uzzied
2005. gada marts
Paliec klusu, mans bērns,
paliec klusu!
Tevi dzirdu, mans draugs,
katru čukstu.
Katru asaru tavu
Es skaitu.
Katrā nopūtā tavā
Es vaidu.
Lielā pacietībā
tevi gaidu.
Pretī mūžībai tevi
Es vadu.
Paliec klusu, mans bērns,
lai tu dzirdi,
Katru vārdu, ko čukstu
tev sirdī.
2004. gada marts
Es gaidu, ilgojos un saucu
Pēc saules stara meklējot
Un sapņu tramvajos es braucu
Pēc galapunkta taujājot
Nav laika vairs klīst ceļos tālos
Pēc Sauleszemes prašņājot
Nu maldos dzimtās miglas vālos
Es celmiem ceļu vaicājot
Dod, Dievs, man vienu saules sēklu
Lai ielīst manī saules piens
Zem sirds es sauli izauklētu
Līdz piedzimtu jauns saules zieds
Dod, Dievs, man vienu saules sēklu
Lai varu zemē iedēstīt
Lai tā par koku izaugt spētu
Daudz saules miglā izlaistīt
2004. gada septembris
Skan mūzika
Ņirb sniega pārslas dejā
Vējš aizjoņo
Tu paliec lejā
Tu nedzirdi šo dziesmu
Tev bail ir griezties dejā
Tu esi smags
Tu paliec lejā
Nāc, skriesim pārslām līdz
Nāc, izdziedāsim vēju
Aiz prieka raudāsim
Aiz bēdām smiesim
Jel noģērb sevi nost
Un sarauj zelta važas
Kas tevi pārvērš akmenī
Un pieķēdē pie zemes
Vai tagad dzirdi mūziku
Vai redzi straujo deju
Nāc, aizskriesim līdz mākonim
Kas skumji raugās lejup
Nāc, aizdejosim bēdās
Un aizskanēsim priekā
Mēs esam viegli, brīvi
Mēs esam dzīvi
2004.gada februāris