Šī lapa ir izdrukāta no Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze
Interneta adrese:
http://kristusdraudze.lelb.lv/?ct=dzeja1&fu=read&id=7
Atkal kalni atkāpjas,
Atkal šaubās pakalni,
Atkal daudzi ļaudis
Grib pasauli pārradīt.
Vai nāks dzīvs no nedzīvā,
Mazi homunkuli skries,
Vai patiešām dvēsele
Mākslīgi radīsies?
Atkal kalni atkāpjas,
Atkal šaubās pakalni,
Atkal daudzi ļaudis
Grib pasauli pārradīt.
Vai nāks dzīvs no nedzīvā,
Mazi homunkuli skries,
Vai patiešām dvēsele
Mākslīgi radīsies?
1697. gadā nāca klajā Dundagas
mācītāja Višmaņa
darbs „Latviešu Poētika”.
Teic Langijs:
„Nav vērts gan latviski dzejot!
Kas grib, var jau mēģināt, bet laiku un eļļu tas tērēs!”
Bet Višmanis dzird skaistu dzeju,
Viņš ieklausās – latvieši dzied!
Un dzird, un saprot viņš ritmus,
Kaut tālu, tik tālu vēl iet,
Lai kungi spiego un karo,
Bet latvietis tik un tā dzied!
Atver sirdi dziesmai,
Atver pasakai,
Iedegties ļauj liesmai,
Atdzimt bērnībai!
Ilgi prāts mūs vīlis,
Vēsi rēķinot.
Audzē ziedu sirdī,
Steidzies draugam dot!
Nāk
rudentiņ[i]s, būs barga ziema, -
Drīz nama pārvaldnieks
Apkuri pieslēgs!
Nokritīs lapas,
aizlidos dzērves,
Tumsa rīt gaismu veiks,
Kurš tumsā redzēs?
Ej,
māsiņ, mežā,
Salasi riekstus!
Būs Ziemassvētkos
garšīgs tev aizdars.
Nedrīkst aizmirst, nedrīkst aizmirst
Tēva kārto šūpuli,
Nedrīkst aizmirst, nedrīkst aizmirst
Mātes austo villaini;
Neļauj aizaugt, neļauj aizaugt
Ceļam tam uz Dzimteni!
Rudens kad nāca,
Saule prom brauca
No ābeļdārza
Uz silto zemi.
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pa zelta gredzenam
Uz katra pirksta!
Būs
dziļi sniegi,
Būs barga ziema,
Reti brauks saule
Debesu jumā.
Ja
arī atbrauks,
Nebrauks tā ratiem,
Brauks kamaniņās,
Brauks kamaniņās
No laša kaula.
Tai
ziemas vidū
Būs garas naktis, -
Mēnestiņš raudās
sidraba as’ru!
Kā
tam bij’ neraudāt,
Saule klāt nelaiž,
Klāt viņu nelaiž,
Čakārņiem svaidās!
2008.09.29.